Opozīcijā esošajai partijai «Saskaņa» ir bažas, ka Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais dabasgāzes kompānijas «Latvijas Gāze» sadalīšanas modelis atgādina bankas «Citadeles» pārdošanas shēmu.
Opozīcijai bažas: «Latvijas Gāze» sadalīšana atgādina «Citadeles» pārdošanas shēmu (71)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Frakcijas «Saskaņa» preses sekretāre Katrīna Iļjinska norādīja, ka Latvijai ir jāpabeidz dabasgāzes tirgus liberalizācija, lai dotu iespēju dažādiem gāzes tirgotājiem konkurēt uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet patērētājiem izvēlēties sev izdevīgāko tirgotāju. «Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams sadalīt esošo «Latvijas Gāzes» monopolu, nodalot infrastruktūru, kas ir monopols, no tirdzniecības, kur ir iespējama konkurence, un nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgas iespējas lietot gāzes infrastruktūru – tīklus un pazemes gāzes krātuvi,» atzīmēja Iļjinska.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē trešdien tika izskatīti EM sagatavotie grozījumi «Enerģētikas likumā», kas nosaka, kādā veidā tiks pabeigta Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācija. «Diemžēl ministrijas pārstāvji šajā sēdē nespēja pamatot, kādēļ tās piedāvātais liberalizācijas modelis ir vislabākais Latvijas patērētāju interesēm,» norādīja «Saskaņa» preses sekretāre.
«Nav šaubu, ka ir jāveic esošā monopola sadalīšana, taču EM piedāvā izveidot vairākus īpašnieka līmenī nodalītus monopolus – atsevišķi gāzes sadalei, un atsevišķi apvienotu monopolu pārvadei un uzglabāšanai. Šāds sadalījums ir izdevīgs vienīgi «investoram», kurš vēlas iegādāties sev tikai izdevīgākos un stratēģiski nozīmīgākos Latvijas gāzes aktīvus. Taču šāds risinājums sadārdzinās kopējās sistēmas izmaksas Latvijas patērētājam, jo, lai patērētāju nodrošinātu ar gāzi, ir nepieciešama arī sadales sistēma, kura šajā gadījumā tiek paredzēta kā vēl viens atsevišķs monopols, lai gan tehniski tā ir vienota sistēma. To sadalot, tirgotājiem būs jāvienojas ar diviem monopoliem, no kuriem viens joprojām varēs piederēt esošajam monopolistam,» uzskata «Saskaņa».
Partija pauž bažas, ka EM piedāvātais modelis ir izstrādāts kāda «investora» interesēs, tikai piesedzot to ar Latvijas patērētāju interesēm, pastiprina fakts, ka EM piedāvā ar likuma spēku nostiprināt īpašus izņēmumus attiecībā uz «finanšu institūciju» vai tās izveidotu kompāniju, kura būs iegādājusies «Latvijas Gāzes» akcijas.
No likumprojekta nav skaidrs, kā praktiski ar EM piedāvāto modeli ir paredzēts nodrošināt vajadzīgo piegāžu drošumu Latvijas patērētājam, atzīmēja Iļjinska.
«Nenoliedzami, Latvijai ir jāpabeidz dabasgāzes tirgus liberalizācija, un jāveic Latvijas gāzes sadalīšana, taču tas ir jāīsteno Latvijas patērētāju interesēs, nevis, piesedzoties ar tām, lai patiesībā nodrošinātu ērtu iespēju kādam investoram izdevīgi iegādāties atsevišķu Latvijas gāzes infrastruktūras daļu, vispār nepadomājot par patērētājam kritiski svarīgiem aspektiem un kopumā padarot gāzes sistēmu dārgāku un nedrošāku. EM piedāvātais liberalizācijas modelis ļoti atgādina jau īstenoto «Citadeles» pārdošanas shēmu, kad valdība nodrošināja ekskluzīvas iespējas to iegādāties vienam pircējam uz īpašiem noteikumiem, aizbildinoties ar ģeopolitiskiem argumentiem un laika trūkumu,» norādīja «Saskaņa» deputāts Ivars Zariņš.
Viņš norādīja, ka, no publiskajā telpā pieejamās informācijas ir zināms, ka Vācijas akcionārs ir izteicis vēlmi pārdot tam piederošā «Latvijas Gāzes» akcijas, kuras tad varētu iegādāties likumprojektā paredzētā «finanšu institūcija» un izmantot likumprojektā paredzētās priekšrocības. EM arī paredzējusi, ka nevienam gāzes ražotājam nav tiesības iegādāties «apvienotā sistēmas operatora» akcijas, kas nozīmē, ka nevienam stratēģiskam investoram ar pieredzi gāzes biznesā nebūs iespējams kļūt par līdzīpašnieku ne pārvades sistēmai, ne Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. «Rezultātā investors, kuram ir svarīga tikai ieguldītā kapitāla atdeve, bet nav kompetences nodrošināt šīs infrastruktūras attīstību, var radīt nopietnus riskus Latvijas gāzes tirgus funkcionēšanai ilgtermiņā,» uzskata Zariņš.
«Lai novērstu šīs bažas, ir sagatavoti, un ceturtdien Saeimas plenārsēdē tiks iesniegti Saeimas deputātu jautājumi ar lūgumu EM sniegt tās veiktos aprēķinus, kas pamato šāda liberalizācijas modeļa izvēli, un iesniegt ministrijas piesaukto «kompetento juristu» atzinumu, kas apliecina, ka piedāvātais liberalizācijas modelis ir juridiski korekts un neradīs sarežģījumus, kas varētu aizkavēt vai pat apdraudēt tirgus atvēršanu,» piebilda deputāts.
Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, kas tostarp paredz energokompānijas «Latvijas Gāze»