Rozenvalds komentē Āboltiņas lēmumu nekandidēt uz «Vienotības» vadītājas amatu

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Partijas «Vienotība» pašreizējās līderes Solvitas Āboltiņas paziņojums par nekandidēšanu uz politiskā spēka priekšsēdētājas amatu ir saprātīgs un var palīdzēt partijai reabilitēties, aģentūrai LETA atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Jau ziņots, ka Āboltiņa par savu lēmumu nekandidēt paziņoja šodien, uzrunājot partijas biedrus pirms politiskā spēka pārstāvju tradicionālā teātra apmeklējuma.

Rozenvalds norādīja, ka šis ir viens no Āboltiņas saprātīgākajiem lēmumiem. «To varēja gaidīt, jo viss uz to gāja, piemēram, partijas nodaļu spiediens. Ja viņa neaizietu pati, tad būtu lielāka problēma un viņa tiktu izbalsota,» uzskata Rozenvalds.

Pēc eksperta teiktā, ar Āboltiņas lēmumu ceļš uz «Vienotības» vadītāja amatu tiek pavērts citiem kandidātiem, piemēram, publiski minētajiem bijušajam eirokomisāram Andrim Piebalgam un Saeimas deputātam Edvardam Smiltēnam. Rozenvalds ir pārliecināts, ka ar laiku parādīsies vēl citi šī amata kandidāti.

«Jaunā «Vienotības» vadības seja varētu spēlēt pozitīvu lomu, lai uzlabotu patlaban dramatiskos partijas reitingus,» uzskata eksperts.

Tāpat Rozenvalds uzsvēra, ka Āboltiņa ir spilgta politiķe ar lielu potenciālu, kura ar laiku varētu atgriezties politikā, bet ne tūlīt.

Āboltiņa vada «Vienotību» kopš 2011.gada. Iepriekš, kad «Vienotība» bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam - partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja.

Āboltiņas vadībā «Vienotība» ir guvusi atzīstamus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr pēdējā laikā partija ir piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.

Šajā Saeimas sasaukumā Āboltiņa ir «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja, tāpat viņa vada Saeimas Nacionālās drošības komisiju.

«Vienotība» pārvēlēs partijas vadību ārkārtas kongresā 4.jūnijā. Kandidātus uz partijas vadībai var izvirzīt no 5.aprīļa līdz 18.aprīļa plkst.17. Kandidātus valdes priekšsēdētāja un domes priekšsēdētāja amatam var izvirzīt vismaz 15 partijas biedri, bet valdes locekļa amatam - desmit.

Ņemot vērā, ka Āboltiņa uz partijas priekšsēdētāja amatu nekandidēs, par «Vienotības» vadītāja amatu varētu cīnīties Piebalgs un Smiltēns. Pašlaik abi šie politiķi strādā partijas valdē.

Pašlaik partijas nodaļas spriež par iespējamiem kandidātiem, ko virzīt šim amatam. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V) paudis, ka Piebalgu «Vienotības» priekšsēdētāja amatam virzīs gan partijas politiķi Eiropā, gan vietējie un reģionālie līderi, gan par iekšējiem opozicionāriem dēvētie politiķi.

Tikmēr vairāku nodaļu pārstāvji plāno šim amatam virzīt arī Smiltēnu. Cēsu novada nodaļas vadītājs Māris Baltiņš aģentūrai LETA apliecināja, ka aptaujātas vairākas nodaļas un būs nepieciešamie paraksti Smiltēna izvirzīšanai. Viņaprāt, jādod iespēja «Vienotību» vadīt jaunākās paaudzes cilvēkiem, lai būtu «svaigums partijā».

Uz augšu