«Google» laikmetā, iespaidojoties no sociālajiem tīkliem un medijiem, cilvēki mēdz paši sev diagnosticēt dažādas saslimšanas un pievērsties kādam konkrētam uztura vai dzīvesveida režīmam, domājot, ka tas ir īstais un vienīgais pareizais. Celiakija ir viena no tām. Kas ir šī šķietami modernā saslimšana, kā tā izpaužas un cik patiesībā bieži tā ir sastopama? To portālam «Apollo» skaidro uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
Celiakija ir reāli eksistējoša slimība, kad cilvēki nevar lietot uzturā glutēnu. Kā parāda statistika, tad saslimstība cilvēku populācijā ir vidēji viens procents. Glutēns ir olbaltumviela, kas ir sastopama gradaugos, taču ne visos, piemēram, rīsos un griķos tās nav. To satur kvieši, mieži, rudzi un auzas. «Pašās auzās gan glutēna praktiski nav, taču tās ir piesārņotas ar glutēnu, jo audzē kopā ar citām kultūrām,» atklāj K.Andrijanova. Glutēns sastopams arī pusfabrikātos, cīsiņos, desās, šokolādē, saldējumā, saldajos batoniņos un konfektēs. Uztura speciāliste atzīst, ka no tā mūsdienās ir tiešām grūti izvairīties. Turklāt celiakijas slimniekiem ēdiens jāgatavo atsevišķi – nedrīkst pat pieļaut, ka glutēna puteklītis saskaras ar viņu ēdienu.
Kā izpaužas celiakija? Celiakijas slimniekiem glutēns ir toksisks, jo tas bojā zarnu sieniņu. Rezultātā noārdās zarnu bārkstiņas, kas atbild par uzturvielu uzsūkšanos, tāpēc celiakijas slimniekiem visu mūžu ir nepieciešama bezglutēna diēta, jo pretējā gadījumā iznākums var būt arī letāls. Slimība izpaužas kā caureja, svara zudums, vēdera sāpes, pieaugušajiem var būt nomākts, depresīvs garastāvoklis, veidoties dažādas dermatoloģiskas problēmas, izsitumi, bērniem nepieaug svars. Pastāv viedoklis, ka celiakija ir moderna saslimšana, taču tā nebūt nav – celiakija ir tieši tikpat sena, cik graudaugu lietošana uzturā.
«Glutēna bums» ir sācies ar to, ka, pirmkārt, cilvēki paši sev sākuši diagnosticēt pseidoceliakiju. «Šos cilvēkus pat sāka petīt un zem jautājuma zīmes izvirzīja tādu diagnozi kā «ar celiakiju nesaistīta glutēna sensitivitāte». Neskatoties uz to, ka cilvēki apgalvo, ka viņim ir glutēna nepanesības simptomi, klīniski tas ne vienmēr ir pierādāms,» stāsta Ksenija. Svarīgi ir saprast, ka celiakiju diagnosticē arsts, un pašdiagnostika nav pieļaujama.
Kāpēc cilvēki mēdz diagnosticēt sev ar celiakiju nesaistītu glutēna sensitivitāti? Iemesli tam esot vairāki. Pirmais – cilvēki psiholoģiski izdomā, ka nepanes glutēnu, atsakās no tā un tiešām jūtas labāk. Otrs variants – cilvēkiem patiesībā ir alerģija pret kviešu miltiem, tāpēc, atsakoties no tiem, viņi jūtas labāk. Trešais variants – īpaši pieaugušiem cilvēkiem celiakija parasti norit bez izteiktiem simptomiem. K.Andrijanova atklāj: «Dažreiz, kad cilvēks saprot, ka viņš ir jutīgs pret glutēnu, patiesībā viņš tik tiešām ir, tikai nebija zinājis par to.» Taču visbiežāk, atsakoties no glutēna, cilvēks vienkārši sakārto savu ēdienkarti un dzīvesveidu. To pašu var panākt arī bez glutēna izslēgšanas.
Taču, ņemot vērā, ka dažādas slavenības, piemēram, Gvineta Paltrova, sludina bezglutēna dzīvesveidu par labu esam, daudzi neēd glutēnu vispār, jo ir kaut kur dzirdējuši, ka glutēns ir ļauns.
«Pārtikas industrija bezglutēna produkciju šobrīd ražo uz urrā! Ir arī pētījumi, kas parāda, kapēc cilvēki izvēlas bezglutēna diētu, un šie dati ir diezgan smieklīgi. Atceroties, ka celiakcijas slimnieki ir vidēji viens procents no populācijas, neviens ražotājs nekad šādas šauras cilvēku grupas dēļ tādos apjomos kā tagad neražotu speciālu pārtiku. Ja agrāk bezglutēna produkcija bija pieejama vai nu aptiekās, vai nu specializētos veikalos, tad tagad katrā lielveikalā ir bezglutēna pārtikas nodaļa. Par to «jāsaka paldies» slavenību bumam. Ir arīdzan Kanādā veikts pētījums par iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas bezglutēna pārtiku, un celiakija tajā atrodas pēdējā vietā. Kā galvenie iemesli ir minēti gremošanas trakta veselības uzlabošana, svara samazināšana, locītavu sāpju samazināšana u.c. Tas lieliski demonstrē šo absurdu,» stāsta Ksenija, kura savu maģistra darbu izstrādā tieši par šo tēmu.
Slavenības turpina ražot pavārgrāmatas, ir interneta komūnas, blogi, haštagi – bezglutēna dzīvesveids ir kļuvis par kultu, veidojot cilvēka identitāti. Tas vairs nav tikai bezglutēna pārtikas patēriņš, bet nu jau ir arī nopērkami tādi produkti kā bezglutēna šampūni un ziepes. «Gluten free» mūsdienās ir zīmols, ar kura palīdzību var pārdot jebko.
Vai uz savu galvu atsakoties no glutēna ir iespējams nodarīt kaitējumu savai veselībai? «Principā nē, taču, atsakoties no glutēna, ne vienmēr cilvēki ēd veselīgi. Tas atkarīgs no katra paša. Var iztrūkt B grupas vitamīni un šķiedrvielas. Ir arī pētījumi, kas parāda, ka tiklīdz cilvēks atakās no glutēna, viņam sākas t.s. ierobežojošās diētas blakusefekts, proti, stingri ierobežojumi «uzdod pa nerviem», un cilvēks savu diskomfortu mēģina kompensēt, ēdot bezglutēna saldumus, čipsus un tamlīdzīgas lietas. Bezglutēna alternatīvas daudzi izvēlas tāpēc, ka viņiem šķiet, ka tās ir veselīgākas, taču tā nebūt vienmēr ir,» rezumē Ksenija.
Ir jāsaprot, ka glutēns ir kaitīgs tikai celiakijas slimniekiem. Ik pa laikam sāk klīst nepamatotas baumas, ka arī veseliem cilvēkiem glutēns izraisa artrītu, diabētu, autismu, pat vēzi. Par šo tēmu top grāmatas ar pārsteidzīgiem un aplamiem secinājumiem. Taču uz šo brīdi nav nopietnu pierādījumu tam, ka glutēns ir kaitīgs pilnīgi visiem. Celiakijas slimniekiem bezglutēna diēta ir vitāli nepieciešama, citi, ja vēlas, var eksperimentēt, bet tas nepavisam nav obligāti.
