Nacionālajā teātrī Nastavševs iestudē spāņu autora Lorkas lugu «Asins kāzas»

Luga, kas žanriski tiek dēvēta par «lauku traģēdiju», ir eksistenciāla izvēles situācija starp sabiedrības uzliktajiem pienākumiem, tradīcijām un zemapziņas kaislībām.

Lugas varoņi ir vienkārši cilvēki, lauku tipāži - līgava, līgavainis, viņu vecāki, radi un kaimiņi, kuru dzīves gaitu nosaka paaudzēs noslīpēts ritējums - dzimšana, pieaugšana, tiekšanās pēc turības, precības, bērnu radīšana un darbs, kas noved pie šī paša rata nākamā, identiskā pagrieziena. Taču Lorkas pasaulē pa naksnīgo mežu mēnesnīcā pastaigājas Nāve ubadzes izskatā, viņu sastapt nav retums, tāpēc izvēle starp pienākumu un kaislībām allaž tiecas nosvērties karstasinīgākajā pusē.

Režisors paredzējis, ka pēc 12 gadu pārtraukuma Nacionālā teātra skatītājiem atkal būs iespēja vērot izrādi, arī pašiem atrodoties uz teātra Lielās skatuves.

Lomas jaunajā izrādē atveidos Daiga Kažociņa, Raimonds Celms, Agnese Cīrule, Kaspars Dumburs, Egils Melbārdis, Liene Sebre, Lolita Cauka, Marija Bērziņa, Uldis Siliņš, Jurģis Spulenieks, Kristaps Ķeselis, Kārlis Tols un arī pats Nastavševs.

Scenogrāfs, kostīmu koncepcijas un mūzikas autors ir Nastavševs, kostīmu māksliniece - Rūta Kuplā, gaismu mākslinieki - Igors Kapustins un Oskars Pauliņš, mākslinieks-tehnologs - Edgars Kļaviņš.

Lorka ir izcilākais 20.gadsimta spāņu dzejnieks, dramaturgs, mākslinieks, režisors un viens no ievērojamākiem spāņu māksliniekiem vispār. Tieši Lorkas daiļrade pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados pasaules literatūrā uzbūra un nostiprināja priekšstatus par «īsto» Spāniju, kuru iepazīt joprojām steidzas daudzi par dzejnieku neko nezinoši tūristi.

Lorka dzimis 1898.gadā, bet nogalināts 38 gadu vecumā noslēpumainos apstākļos Spānijas Pilsoņu kara laikā, 1936.gadā naktī uz 19.augustu. Iespējams, fašistu ģenerāļa Franko rokaspuiši šo slepkavību veica ne tikai viņa aktīvās sabiedriskās darbības, bet arī seksuālās orientācijas dēļ. Viņa kapa vieta joprojām nav atrasta. Viņa grāmatas tika publiski dedzinātas Granādas centrā, visā Spānijā viņa darbi bija aizliegti līdz 1954.gadam un cenzēti līdz pat 1975.gadam - militārā diktatora Franko nāvei.

Līdz šim Latvijā iestudētas vairākas Lorkas lugas - «Daiļā kurpniece», «Bernardas Albas māja», «Dona Perlimplina mīlestība», «Asins kāzas».

Lorkas dzejas izlase «Kliedziens» Knuta Skujenieka atdzejojumā iznāca 1971.gadā un ir bibliogrāfisks retums.

Lorkas «Lekcijas» latviski izdotas 2013.gadā. Tā ir publiski nolasīto lekciju kopa, kurās Lorka aplūko mākslas dzimšanu, dzejas fenomenu, tautas dziesmas, Spānijas garu un duendi - īpašu jēdzienu mākslā, ko iespējams pielāgot arī dzīvei.