Rakstniece Dace Rukšāne-Ščipinska žurnālam «Kas Jauns» atklātā intervijā stāstījusi par savu cīņu ar depresiju, kas jau ilgst 32 gadus. Reizēm šī slimība saasinās reizi gadā, reizēm tā atnāk piecas reizes gadā, stāsta rakstniece.
Dace Rukšāne atklātā intervijā par depresiju un vēlmi pēc pašnāvības (54)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Depresija ir nopietna un plaši izplatīta slimība, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Viena no smagākajām depresijas diagnozēm ir klīniskā depresija, kas padara neiespējamu normālu ikdienas dzīvi un var apdraudēt dzīvību, jo slimības dēļ var zust apetīte un slāpju sajūta, kā arī būtiski pasliktināties ķermeņa fiziskā funkcionēšana. Nereti klīniskā depresija var novest pie pašnāvības,» raksta žurnāls «Kas Jauns» , intervējot rakstnieci Daci Rukšāni.
Dace Rukšāne stāsta, ka vislielākās bailes ir «nonākt līdz situācijai, kad varu aiziet no dzīves. Pilnīgi mierīgi. Izplānot visu, kā tas notiks visos sīkumos.»
«Man tapa daudzi iespējamie scenāriji. Nu labi, ne pārāk daudzi, bet vairāki. Es baidos no sāpēm, tāpēc man bija padomā vairāki nesāpīgi varianti,» atzīst rakstniece
Sabiedrībā daudzi uzskata, ka depresija ir zināmā mērā izlaidība, vajag tikai saņemties, sapurināt sevi, neļauties sliktajām sajūtām un atrast ko darāmu.
«Daudzi tikai saka: «Saņemies, saņemies...» Nu nav tā saņemšanās vaina! Tā vienkārši ir slimība. Nu nevari cilvēkam ar vēzi pateikt, lai saņemas, un tad vairs nebūs audzēja. Vai cilvēkam ar caureju pateikt: «Saņemies un neej uz poda.» Ko viņš var saņemties? Viņam sāp vēders un vajag uz tualeti. Cilvēkam ar salauztu kāju nevar pateikt: «Saņemies un noskrien maratonu vai ej slēpot.» Nu nevar, viņam ir ģipsis! Ar depresiju ir tāpat.»
Rakstniece saka, ka savas slimības dēļ zaudējusi mīļus draugus, jo depresija ir egoistiska slimība. Draudzībai klasiskajā izpratnē depresija neder.
Dace Rukšāne nopietni izpētījusi savu slimību un tagad jau var pamanīt tās tuvošanos un būt gatava cīņai ar to, viņa apmeklē terapeitu un lieto medikamentus.
Dace Rukšāne no Rīgas pārcēlusies uz dzīvi laukos, kur lasa grāmatas, raksta, dodas kilometriem garās pastaigās, pēta dabu un aizraujas ar kulināriju. Dace to tagad var atļauties, jo bērni ir izauguši un viņu atbalsta un palīdz mīlošs vīrs.
Pilnu interviju ar Daci Rukšāni lasiet žurnālā «Kas Jauns».