Gada balvu Rīgas arhitektūrā saņem LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs (10)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

2016.gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajam centram un tā autoriem.

Balvu saņēma centra arhitekti Vita Polkovņikova, Ina Kuļikovska, Kristaps Bautrs, Dace Zariņa, Raivis Liepiņš, Madara Plāciņa, Alise Jēkabsone un ainavu arhitekte Ingūna Rozentāle - par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu vidi.

Papildus gada balvai Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta objektam ar misiju valsts un galvaspilsētas nākotnē - objektam, kas sniegs ne vien ieguldījumu nākamajās Latvijas zinātnieku un gaišāko prātu paaudzēs, bet arī paver ieskatu Torņakalna attīstības potenciālā. Vienlaikus atzīmēšanas vērta ir ne vien paša LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra nozīme, bet arī pasūtītāja, arhitektu un būvnieku kopējais darbs - vīzija, darbu organizācija un kvalitāte, spējot veikt tehniski izaicinošus būvdarbus, kā arī inovatīva arhitektu pieeja, meklējot labākos tehniskos un iekštelpu risinājumus, kuri ir rezultējušies patiesi kvalitatīvā un laikmetīgā objektā,» uzsvēra Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē - Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pērn 2015.gada balva Rīgas arhitektūrā «Par vīziju un ambīcijām izaicināt priekšstatus un tradīcijas Rīgas arhitektūrā, īstenojot nacionālas nozīmes objektu» tika piešķirta arhitektam Gunāram Birkertam, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu.

2016.gada balvai izvirzītos objektus vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā strādāja Zigmārs Jauja, Agnese Putna un Vilnis Šlars no Latvijas Arhitektu savienības, Maija Križmane, Mārtiņš Žvīgurs un Andris Veinbergs no Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Inga Langenfelde no Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, Ilmārs Leikums, Artis Dzirkalis un Aldis Grasmanis no Latvijas Būvinženieru savienības, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes doktorante Antra Viļuma, kas izstrādā doktora darbu par tēmu «Koks Latvijas arhitektūrā».

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras iestāžu un objektu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, ostas, dzelzceļa un saistītās infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī parku un dārzu kategorijām. No turpat 800 pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā tālākai izvērtēšanai tika izvirzītas 32 būves.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos. Arhitektūras darbu skatei saskaņā ar nolikumu varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2015.gadā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus - būves un to autorus - skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006.gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis - rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Komentāri (10)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu