Kopš Malaizijas aviokompānijas «Malaysia Airlines» lidmašīnas notriekšanas virs Austrumukrainas pagājuši jau vairāk nekā divi gadi. Visā šajā laikā Krievijas prokremliskie masu mediji nepagurstot apšaubīja oficiālās izmeklēšanas rezultātus un pieturējās pie savas versijas, saskaņā ar kuru lidmašīnu notriekusi Ukraina.
Lielbritānijas raidsabiedrības BBC krievu valodas versija analizējusi, kā mainījušās Krievijas oficiālo mediju versijas par šīs traģēdijas apstākļiem.
Septembra beigās tika publiskoti Nīderlandes vadītās Apvienotās izmeklēšanas grupas (JIT) secinājumi virs Austrumukrainas notriektās «Malaysia Airlines» reisa MH17 lidmašīnas «Boeing» lietā, ziņoja aģentūra LETA.
Izmeklētāji secinājuši, ka Malaizijas lidmašīna virs Austrumukrainas tika notriekta ar raķeti «Buk», kas Ukrainā tika ievesta no Krievijas un palaista no Maskavas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas. Pēc pastrādātā nozieguma, kas prasīja 298 cilvēku dzīvības, raķešu palaidējs tika atkal aiztransportēts atpakaļ uz Krieviju, atzinusi izmeklēšanas grupa.
Raķete tikusi izšauta no lauka, kas atrodas netālu no Sņižnes, pie Pervomaiskas ciemata. Šo teritoriju 2014.gada 17.jūlijā, kad tika pastrādāts noziegums, kontrolēja Krievijas apbruņotās teroristu bandas jeb tā dēvētā Doņeckas tautas republika. JTI uzsvēra, ka par vietu, no kuras raķete izšauta, nav nekādu šaubu.
«Spāņu dispečers»
17.jūlija vakarā ap plkst.19 pēc Maskavas laika Krievijas televīzijas kanāls «LifeNews» ziņoja par «Doņeckas zemessargu» kārtējo uzvaru – viņiem netālu no Torezas Doņeckas apgabalā izdevies notriekt Ukrainas gaisa spēku lidmašīnu «An-26».
«Viss notika aptuveni piecos pēcpusdienā pēc Maskavas laika. Virs pilsētas lidoja «An-26», pēkšņi tajā ietriecās raķete, atskanēja sprādziens un lidmašīna sāka krist,» toreiz stāstīja «LifeNews» ziņu raidījuma vadītāja, komentējot kāda aculiecinieka notikuma vietā uzņemtu video.
«LifeNews» publiskoto informāciju ātri vien «pārņēma» vairāki Krievijas tīmekļa mediji, kā arī televīzijas kanāls «Rossija 24».
Tomēr aptuveni stundas laikā kļuva skaidrs, ka Krievijas televīziju pārraidītajos kadros redzama notriekta nevis ukraiņu lidmašīna «An-26», bet gan Malaizijas lidsabiedrības lidmašīna «Boeing», kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Pēc tam, kad tika oficiāli apstiprināta informācija, ka virs Austrumukrainas notriekta pasažieru lidmašīna, Krievijas mediji nekavējoties noliedza versiju, ka katastrofā varētu būt vainojami «Doņeckas tautas republikas» kaujinieki.
«Speciālisti apgalvo – notriekt lidmašīnu tādā augstumā ar tiem līdzekļiem, kas ir nemiernieku rīcībā, esot neiespējams,» paziņoja televīzijas kanāla «Pervij kanal» ziņu raidījuma «Vremja» korespondents.
«Lidmašīna nogāzās pie apdzīvotas vietas Grabove, netālu no Sņižnes ciema, kuru aizvakar bombardēja, ļoti intensīvi bombardēja Ukrainas gaisa spēki,» 2014.gada 17.jūlijā ziņoja televīzijas kanāla «Rossija» žurnālists.
Paralēli tam, Krievijas mediji arī sāka aktīvi izplatīt dažādas alternatīvas teorijas par notikušā apstākļiem.
17.jūlija vakarā televīzijas kanāla «Russia Today» tīmekļa vietne krievu valodā pārpublicēja, kāda Kijevas lidostā strādājoša «spāņu dispečera» ierakstu sociālajā tīklā «Twitter», kur viņš vēstīja, ka dažas minūtes pirms «Boeing» notriekšanas, tā tuvumā manīti Ukrainas iznīcinātāji.
Šo stāstu ātri vien «pārtvēra» gan «Rossija 24», gan vairāki Krievijas interneta mediji.
Savukārt minētā «spāņu dispečera» tvitera konts drīzumā tika atzīts par viltojumu un bloķēts.
Putina lidmašīna
Vēl viena versija, par kuru tika plaši ziņots Krievijas medijos traģēdijas dienas vakarā, izsaka pieņēmumu, ka Malaizijas lidmašīnas notriecēju īstais mērķis esot bijusi lidmašīna, ar kuru no vizītes Latīņamerikas valstīs atgriezies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
«Lidmašīnas ir diezgan līdzīgas, to izmērs ir aptuveni vienāds, bet lidmašīnu krāsojums no attāluma izskatās gandrīz identisks,» kāda Krievijas gaisa satiksmes dienesta «Rosaviacija» pārstāvja izteikumus citēja Krievijas aģentūra «Interfax».
Nākamajā dienā, kad pasaules mediji sāka apsūdzēt Krieviju par tās līdzdalību lidmašīnas notriekšanā, Krievijas valsts televīzijas kanāli notikušajā joprojām turpināja vainot Ukrainu.
«Formāli Malaizijas lidmašīna tika notriekta «mierīgās» debesīs. Neskatoties uz to, ka Ukraina jau 8.jūlijā virs Ukrainas dienvidaustrumu daļas noteica aizliegumu lidojumu veikšanai, tranzīta lidmašīnas turpināja lidot,» vēstīja «Vesti» korespondents.
Tajā pašā laikā internetā parādījās jauna konspirācijas teorija - Krievijas laikraksts «Moskovskij komsomoļec» nāca klajā ar sensacionālu apgalvojumu, ka daļa minētās lidmašīnas pasažieru esot bijusi mirusi jau krietni pirms incidenta. Laikraksts atsaucās uz «aculieciniekiem» un citēja vienu no toreizējajiem Doņeckas separātistu līderiem Igoru Strelkovu.
Dažas dienas vēlāk šī teorija, tāpat kā versija par plāniem notriekt Putina lidmašīnu, atkāpās otrajā plānā, to vietu ieņemot oficiālajiem Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumiem.
Pazūdošie «Buk»
2014.gada 20.jūlijā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ASV televīzijas kanāla CNN ēterā apsūdzēja Krieviju liela apjoma ieroču piegādēs Austrumukrainas «tautas republikām».
Dienu vēlāk Krievijas valsts televīzijas kanāli ziņoja, ka, saskaņā ar Krievijas armijas rīcībā esošo informāciju, dienu pirms traģēdijas Doņeckas apgabalā manīti Ukrainas armijas rīcībā esoši Krievijā ražoti raķešu kompleksi «Buk», tomēr vēlāk tie noslēpumaini pazuduši.
Raidījuma «Vesti» vadītājs, citējot Krievijas aizsardzības ministrijas informāciju, paziņoja, ka Malaizijas lidmašīnas notriekšanas brīdī gaisa telpā virs Austrumukraianas esot atradusies arī Ukrainas militārā lidmašīna «Su-25».
2015.gada maija beigās starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas centrs «Bellingcat» paziņoja, ka attēli ar ukraiņu kompleksu «Buk», kurā redzama tā pārvietošana Austrumukrainā 2014.gada 14. un 17.jūlijā, ir viltojums.
2014.gada 25.jūlijā Krievijas televīzijā atkal izskanēja versija par ukraiņu «Buk» - Krievijas televīzijas kanāls NTV, atsaucoties uz kādu ekspertu, ziņoja, ka Malaizijas lidmašīna varēt būt notriekta Ukrainas pretgaisa aizsardzības mācību laikā.
Tā paša gada 9.septembrī Nīderlandes Drošības pārvalde publiskoja sākotnējo atskaiti par reisa MH17 avārijas iemesliem. Atskaites galvenais secinājums – lidmašīna sadalījusies jau gaisā un tas ārēja spēka ietekmē.
Tajā pašā dienā televīzijas kanāla «Rossija» korespondents nokritizēja Nīderlandes secinājumus un kārtējo reizi atgādināja, ka Ukrainas armijas bruņojumā esot raķešu kompleksi «Buk», sniedzot arī attiecīgus «pierādījumus».
«Šajā fotogrāfijā redzams raķešu komplekss ar pagrieztu [raķešu] palaišanas iekārtu. 17.jūlijā iekārta noslēpumainā kārtā kaut kur pazuda,» paziņoja korespondents.
«Speciālisti ir pārliecināti – eksperti jau ir palaiduši garām laiku, kad bija iespējams veikt pilnvērtīgu un objektīvu izmeklēšanu. Ukrainas puse acīmredzami ar nolūku ir izdarījusi visu iespējamo, lai reālos katastrofas iemeslus nebūtu iespējams noskaidrot,» uzsvēra korespondents.
Sensacionālais attēls
Tā paša gada novembrī Krievijas medijos versiju par ukraiņu «Buk» aizstāja jauna versija, saskaņā ar kuru Malaizijas lidmašīna notriekta ar gaiss-gaiss tipa raķeti.
Raidījuma «Odnako» vadītājs Mihails Ļeontjevs paziņoja, ka televīzijas kanāla «Pervij kanal» rīcībā ir nonācis sensacionāls attēls, kurš uzņemts ar kāda ārvalstu novērošanas satelīta palīdzību. Šajā attēlā esot skaidri redzams, kā no iznīcinātāja «Mig-29» tiek izšauta raķete, kas trāpa Malaizijas lidmašīnas pilotu kabīnē.
«Visdrīzāk, nekāda «Buk» nav bijis,» uzsvēra Ļeontjevs.
Raidījums «Odnako» televīzijā tika rādīts 2014.gada 14.novembrī, dažas dienas pirms Austrālijā notiekošās pasaules attīstītāko valstu grupas G20 līderu sanāksmes. Ļeontjevs raidījumā izteicās, ka lidmašīnas pasažieru bojāejas izmeklēšana pasaules līderu priekšvakarā esot vairāk kā aktuāla, savukārt raidījuma publicētais «sensacionālais» attēls liecinot par labu versijai, kas Rietumos gandrīz nemaz neesot izskanējusi.
Tās pašas dienas vakarā sižets ar jaunajiem «fotopierādījumiem» tika demonstrēts arī televīzijas kanālā «Rossija».
Tikmēr populārais Krievijas fotoblogeris Iļja Varlamovs norādīja uz vairākām pazīmēm, kas apliecina, ka sensacionālais attēls ir viltojums.
Slepenais liecinieks
Pēc viltotā attēla atmaskošanas, versijas, ka Malaizijas lidmašīnu notriecis ukraiņu iznīcinātājs, no jauna sāka figurēt Krievijas medijos 2014.gada beigās.
22.decembrī laikraksts «Komsomoļskaja pravda» publicēja rakstu, kurā teikts, ka laikraksta žurnālisti sameklējuši «liecinieku», kurš apgalvo, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Ukrainas lidaparāts «Su-25».
«Malaizijas «Boeing» lietā parādījies slepens liecinieks, kura teiktais atceļ visas apsūdzības Krievijai un [Doņeckas] «zemessargiem»,» teikts rakstā.
Ātri vien šo «Komsomoļskaja pravda» stāstu pārpublicēja vairāki Krievijas tīmekļa mediji, lielākie televīzijas kanāli, un to pieminēja pat Krievijas Izmeklēšanas komiteja.
«Slepenais liecinieks» nozuda, bet tad atkal parādījās 2015.gadā.
««Boeing» lidmašīnas avārijas izmeklēšana virzās uz priekšu. Šodien Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja «slepenā liecinieka» vārdu,» 3.jūlijā vēstīja «Pervij kanal». Saskaņā ar žurnālistu rīcībā esošo informāciju, šis «liecinieks» esot bijušais Ukrainas karavīrs Jevgeņijs Agapovs.
Paralēli tam Krievijas mediji arī ziņoja par rezultātiem izmeklēšanai, ko veica «Buk» izstrādātājs – Krievijas bruņojuma ražotājs «Almaz-Antej». Uzņēmuma eksperti pauda viedokli, ka Malaizijas lidmašīna virs Austrumukrainas notriekta ar raķeti «9M38M1», kas palaista no kompleksa «Buk M1».
«Almaz-Antej» neizslēdza, ka raķeti varētu būt izšāvusi Ukrainas armija.
Savukārt «Bellingcat» pārstāvji norādīja, ka Krievijas uzņēmums savā ziņojumā izmantojis nekorektus un rediģētus attēlus.
Īpašā operācija
2015.gada 29.jūlijā «LifeNews» nāca klajā ar jaunu Malaizijas lidmašīnas katastrofas teoriju. Saskaņā ar šo versiju, Malaizijas lidmašīnā 2014.gada 17.jūlijā esot uzsprāgusi bumba.
«Es esmu gandrīz pilnībā pārliecināts, ka lidmašīna tika iznīcināta no iekšienes, un tā bija īpaša operācija,» toreiz «LifeNews» ēterā paziņoja Krievijas federālā informācijas centra «Analītika un drošība» eksperts Sergejs Sokolovs.
Novecojušais «Buk»
2015.gada 13.oktobrī Nīderlandes Drošības pārvalde publiskoja izmeklēšanas gala slēdzienu. Ziņojumā teikts, ka lidmašīna tika notriekta ar Krievijā izgatavotu raķešu sistēmu «Buk».
Komentējot Nīderlandes ziņojumu, Krievijas mediji atsaucās nevis uz Nīderlandes ekspertiem, bet gan uz «Almaz-Antej» speciālistiem, kuri atzinuši, ka lidmašīna tiešām notriekta ar raķeti «Buk», tomēr nevis ar mūsdienīgu, bet gan ar novecojušu.
«Pats galvenais – aptuveni 500 novecojušas raķetes «9M-38» ar taisnstūra triecienelementiem joprojām ir Ukrainas armijas bruņojumā,» 2015.gada 18.oktobrī «Pervij kanal» raidījumā «Voskresnoje vremja» paziņoja kanāla korespondents.
2016.gada sākumā versija par ukraiņu gaiss-gaiss tipa raķeti bija gandrīz pilnībā pazudusi no Krievijas medijiem.
Traģēdijas otrā gadadiena
Malaizijas limašīnas notriekšanas otrajā gadadienā Krievijas lielākie valsts televīzijas kanāli lielākoties izvairījās no «Boeing» katastrofas iemeslu pieminēšanas.
Raidījuma «Voskresnoje vremja» veidotāji apsūdzēja Ukrainu nolaidībā, jo tā neesot laicīgi slēgusi gaisa telpu virs Austrumukrainas.
«Divus gadus pēc Malaizijas «Boeing» nogāšanās jautājumu Ukrainā kļūst arvien vairāk, un viens no galvenajiem jautājumiem ir - kāpēc Kijeva, ignorējot Eiropas ekspertu ieteikumus, laicīgi neslēdza gaisa telpu,» raidījumā paziņoja «Pervij kanal» žurnāliste.
Savukārt televīzijas kanāls «Rossija 1» MH17 reisa otro gadadienu vispār ignorēja.
Šā gada septembrī Krievijas medijos atkal atgriezās «Ukrainas «Buk»» versija. Šoreiz uzmanības centrā bija atgriezies «Bellingcat» gada sākumā publiskotais ziņojums, kā arī jaunākie Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumi.
Kā ziņoja LETA, «Bellingcat» komanda secinājusi, ka Donbasā neilgi pirms traģēdijas nofotografētā zenītraķešu kompleksa numurs ir 332. «Buk» ar šādu numuru, kā teikts ziņojumā, reģistrēts Kurskā bāzētajā Krievijas armijas 53.zenītraķešu brigādē.
Šo secinājumu noraidīja lielākā daļa Krievijas mediju, tostarp angļu valodā raidošais televīzijas kanāls «Russia Today» un tīmekļa medijs «Lenta.ru». Mediji atsaucās uz izmeklēšanu, ko veikusi brīvprātīgo grupa interneta vietnes «Segodņa.ru» redaktora Jurija Kotenkas vadībā, un kura noraida «Bellingcat» secinājumus.
Septembra beigās Krievijas mediji arī aktīvi ziņoja par Krievijas Aizsardzības ministrijas 26.septembra paziņojumu, ka Rostovas radiolokācijas stacija neesot fiksējusi liktenīgās raķetes palaišanu no Austrumukrainas 2014.gada 17.jūlijā.
Opozīcijas blogeri un vairāki liberālie septembra beigās vēstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrija un pēc tās arī valsts oficiālie mediji, ir pilnīgi atteikušies no versijas, ka reisa MH17 notriekšanā būtu vainojama Ukrainas lidmašīna «Su-25», kuru paši bija izvirzījuši un nepaguruši aizstāvējuši neilgi pēc traģēdijas.
Oktobra sākumā Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa paziņoja, ka šā gada beigās vai nākamā gada sākumā tiks apstiprināti to personu vārdi, kas turamas aizdomās «par aktīvu lomu» Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Austrumukrainas.
Kad tas notiks, Krievijas medijiem atkal būs plašas iespējas izvirzīt jaunas teorijas, vēstīt jaunas «patiesības» un celt galdā «neapgāžamus» pierādījumus.
