Lietuvas rīcība, vilcinoties ar «Rail Baltica» tālāko virzību, var apdraudēt visu projektu, aģentūrai LETA atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Augulis: Lietuva apdraud «Rail Baltica» (130)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš sacīja, ka Eiropas Savienības (ES) institūcijas, paziņojot, ka nekavējoties veiks «Rail Baltica» pārskatu, izvērtējot Lietuvas projekta aktivitāšu un finansējuma atlikšanas, samazināšanas, atgūšanas vai izbeigšanas iespējas, visticamāk, rīkojas pareizi.
Pēc ministra teiktā, spēles noteikumi ir vienādi visiem. Latvija un Igaunija savu darbu ir izdarījušas, taču Lietuva turpina kavēties, tādējādi potenciāli apdraudot visu projektu.
Augulis uzsvēra, ka Lietuva netiek galā ar savām iekšējām procedūrām saistībā ar «Rail Baltica» īstenošanas līguma parakstīšanu, kas, iespējams, saistīts arī ar priekšvēlēšanu laiku kaimiņvalstī.
Ministrs norādīja, ka, Lietuvai pazaudējot tai atvēlēto ES finansējumu, šie līdzekļi varētu tikt pārdalīti Latvijai un Igaunijai, kas savas saistības projektā pilda. Vienlaikus gan nevarot izslēgt, ka šādā gadījumā Lietuva varētu «no «Rail Baltica» nolekt vispār», tādējādi radot neskaidrību par visu projekta tālāko nākotni.
Augulis apliecināja, ka Satiksmes ministrija ir satraukta par notikumu pašreizējo attīstību un turpinās sekot, kā Lietuvai un Baltijas valstu kopuzņēmumam AS «RB Rail» veiksies sarunās ar atbildīgajām ES institūcijām.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) nekavējoties veiks «Ral Baltica» projekta pārskatu, izvērtējot pašreizējo Lietuvas projekta aktivitāšu un finansējuma atlikšanas, samazināšanas, atgūšanas vai izbeigšanas iespējas, paziņojis ES Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts.
Kā aģentūru LETA informēja «RB Rail» pārstāve Ilze Rassa, piektdien ģenerāldirektorāts informējis «RB Rail», ka Komisijas ieskatā ir notikusi būtiska kavēšanās ar projekta ieviešanu, īpaši attiecībā uz Projekta finansēšanas un īstenošanas modeļa līguma parakstīšanu.
Tas, ka Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija «Lietuvos geležinkeliai» nav parakstījusi Projekta finansēšanas un īstenošanas modeļa līgumu, norāda, ka nav izpildīts priekšnoteikums, lai pieteiktos uz otro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) līdzfinansējuma saņemšanas kārtu, norādījis ģenerāldirektorāts.
Līdz ar to, Komisija uzskata, ka Lietuva varētu būt pārkāpusi CEF Regulas 22.pantu, kas nosaka, ka «saņēmēji un dalībvalstis dara visu, lai īstenotu kopīgu interešu projektus, kuri saņem saskaņā ar šo regulu piešķirtu Savienības finansiālo palīdzību», jo «Lietuvos geležinkeliai» ir valstij piederošs uzņēmums.
Patlaban ir apdraudēti Lietuvai piešķirtie 320 miljoni eiro līdzfinansējuma, kas Lietuvas aktivitātēm tika piešķirti ar CEF pirmās un otrās kārtas pieteikumiem (2014-2015).
Ģenerādirektorāts ir paziņojis, ka INEA nekavējoties veiks projekta pārskatu, izvērtējot pašreizējo Lietuvas projekta aktivitāšu un finansējuma atlikšanas, samazināšanas, atgūšanas vai izbeigšanas iespējas. Turklāt ģenerāldirektorāts ir uzdevis INEA apturēt sarunas par Lietuvas aktivitātēm un finansējumu otrā CEF posma līguma sarunu ietvaros.
Pirmdien, 10.oktobrī, «RB Rail» vadība pārrunās ar INEA pārstāvjiem augstākminētā pārskata procedūru, tostarp, kā tālāk turpināt sarunas par otrā CEF posma līdzfinansējuma līgumu Igaunijas un Latvijas aktivitātēm un finansējumam.
Kā ziņots, 30.septembris bija termiņš, līdz kuram Baltijas valstu deviņām iestādēm bija jāparaksta līgums par projekta «Rail Baltica» finansēšanas un izpildes nosacījumiem. To parakstījušas visas iesaistītās puses, izņemot «Lietuvos geležinkeliai».
«Lietuvos geležinkeliai» valdes priekšsēdētājs Sauļus Girdausks ierosinājis valdei atbalstīt līguma parakstīšanu, tomēr viņš neprecizēja laiku, kad valde varētu pieņemt lēmumu.
Eiropas sliežu platuma projekts «Rail Baltica» ir līdz šim vērienīgākais transporta infrastruktūras projekts ziemeļaustrumu Eiropā. Tas paredz Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa izbūvi, savienojot vienotā dzelzceļa transporta tīklā Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. «Rail Baltica» dzelzceļa tīklam jākļūst par izšķirošo posmu Baltijas jūras Ziemeļu transporta koridorā, nodrošinot reģiona ciešāku ekonomisko un administratīvo sadarbību ar pārējām Eiropas valstīm.