/nginx/o/2018/07/29/11102185t1hc934.jpg)
Latvijai kā tranzītvalstij ir potenciāls, tomēr to īstenot pašlaik liedz nepietiekamās investīcijas loģistikas ķēžu automatizācijā - aizvien tiek izmantots pārāk daudz roku darba, uzskata platformas «BiSMART» semināra «Transporta nozare» eksperti.
«Lai loģistika kā nozare un bizness attīstītos, ir jāraugās uz tendencēm triju līdz piecu gadu perspektīvā. Pašreizējā situācijā risinājums ir automatizācija - par to liecina pasaules piemēri,» pauda «BiSMART eksperts, SIA «IBM Latvija» vadītājs Edijs Tanons.
Savukārt Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš norādīja, ka pēdējo gadu realitāte loģistikas un tranzīta sektorā ir diezgan skarba. «Šobrīd galvenais izaicinājums visiem nozares spēlētājiem ir kvalitatīva jaunu risinājumu un pakalpojumu izstrāde un to virzīšana tirgū, kā arī jaunu kravu plūsmu piesaiste, paplašinot ģeogrāfiju līdz Ķīnai, Korejai un Brazīlijai,» atzīmēja asociācijas vadītājs.
«BiSMART» vēstīja, ka viens no virzieniem, kam jāpievērš uzmanība, ir robotizētas noliktavas. «Varētu sacīt, ka cilvēku un robotu simbiozi kā stingru kursu noteica «Amazon», 2012.gadā nopērkot «Kiva» robotu ražotni. Ar automatizētām noliktavām var lepoties tādi giganti kā IKEA, «Nike», «Netflix», «UPS Worldport», «Fedex Superhub», «Walmart» u.c. Svarīgākie ieguvumi ir darbības nepārtrauktība, ātrāka preču sagāde un izmaksu optimizēšana, automatizējot vienkāršos manuālos darbus,» skaidroja platformas pārstāvji.
Pēc «BiSMART» paustā, roboti spēj pārvietot paletes ar precēm un pārvietoties cauri ejām ar uz zemes novietotiem QR kodiem. Tie operē sinhroni ar sistēmām, kas atzīmē preces konkrēto atrašanās vietu un koordinē procesu secību. Citi roboti spēj analizēt uz darbībām balstītās izmaksas, optimizēt plauktu izkārtojumu, kontrolēt produktu derīguma termiņus u.c.
«Diemžēl Latvijas noliktavās joprojām ir pārāk daudz manuāla darba. Cilvēciski ir saprotamas bažas par darbvietu zudumu, iespējams, tādēļ daudzi kavējas ar inovācijām. Automatizēti procesi nekad nevarēs pastāvēt bez cilvēku intelektuālās un radošās klātbūtnes. Profesijas transformējas, tādēļ ir jābūt gataviem pārkvalificēties. Daļēji šī attīstība gulstas uz uzņēmumu pleciem,» uzsvēra Tanons.
Tāpat uzmanību esot jāpievērš dronu izmantošanai nelielu pasūtījumu piegādei, attālināti vadāmiem kravas kuģiem, kā arī lietu interneta, vienotā tīklā savienotu elektronisko ierīču vai sensoru, kas pārraida informāciju, izmantošanai piegāžu izsekošanai.
Par dažādām transporta nozares tendencēm paredzēts spriest «BiSMART» seminārā «Transporta nozare» 31.oktobrī. Tostarp tajā Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Krūmiņš stāstīs par transporta sektora izaicinājumiem, Latvijas Transporta un sakaru institūta profesors, Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidents Igors Kabaškins iepazīstinās ar eksporta, transporta un tranzīta situāciju, savukārt Latvijas Aviācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Kokars informēs par aviācijas nozares ietekmi uz loģistikas attīstību.