Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11108245t1h3486.jpg)
«Vēlos ar jūsu starpniecību pabrīdināt cilvēkus par kādu darbā iekārtošanās aģentūru. Mēs par viņu pakalpojumu samaksājām 180 eiro. Aizbraucām, nonācām mazā Vācijas ciematā, neviens mūs nesagaidīja. Zvanot uz iedoto telefona numuru, atbildēja vīrietis, kurš runāja tikai krievu valodā. Dzīvošana bija baraku tipa ēkā, pārpildītās telpās,» vēstījis kāds TV3 raidījuma «Bez Tabu» skatītājs.
Elizabetes ielas 103.nams Rīgā. Šurp raidījums «Bez Tabu» devies meklēt kādu darbā iekārtošanās biroju par kuru ziņojis skatītājs. Sludinājums, kuru kantoris sludina ir par darbu Vācijā. «Darbs nepilsoņiem un pilsoņiem. Atalgojums 1620 eiro «uz rokas». Tiešais darba devējs ir Vācijā – Hamburgā,» teikts sludinājumā.
Tālāk seko apraksts, ka darbs ir siltās telpās vienā no kurjerpasta «DPD» noliktavām. Kamēr raidījums meklēja darbā iekārtošanās biroju, tas sazinājās ar kurjerpasta pārstāvniecību Latvijā, kuriem licies dīvains piesolītais atalgojums. Par vakances izsludināšanu viņi neko nezinot. Pieļaujot, ka ārzemju filiāle iespējams šādi meklē darbiniekus.
Vācijas kolēģiem padevuši ziņu, bet pašreiz no plašākiem komentāriem atturējās. Pa to laiku atrastas durvis, kuras ved uz darbā iekārtošanās piedāvātāju atrašanās vietu. Plāksnīte vēsta, ka šeit atrodas SIA «Jobcenter». Par tās darbību ir atrodamas sūdzības.
Cita norāde ziņo, ka šeit atradīsiet SIA «Next employment» firmu par kuru ziņo skatītājs. Bet vēl citā vietā plakāts vēsta par kādu «Next recruitment & selection» kompāniju. Jāpiebilst, ka par teju visām publiskajā telpā ir atrodamas vienādas sūdzības. Divas no kompānijām saista viena un tā pati valdes locekle. Vienas darbība jau apturēta.
Tomēr telpās esošie ļaudis runāties nevēlas. Šādu darbā iekārtošanās firmu darbību uzrauga Nodarbinātības valsts aģentūra. Par konkrēto komersantu viņi runāt nedrīkstot, bet dod vispārējus padomus. «Ir jāpārbauda informācija gan par pašu komersantu, vai viņš būtu pozitīvāks pakalpojuma sniedzējs, gan arī par to ārvalstu darbu devēju pie kura viņš tiek nosūtīts,» norāda Nodarbinātības valsts aģentūras juriskonsulte Vita Zariņa.
Jāliek aiz auss, ka pašam darba meklētājam ir aktīvi jāinteresējas par piedāvāto darbu. Darbā iekārtošanās kantoris naudu drīkstot prasīt tikai par nepieciešamo dokumentu sagatavošanu. Ja ierodies potenciālajā darbavietā un saproti, ka tas neatbilst solītajam – jāsazinās ar tās valsts darba inspekciju.
«Ja darba meklētājs nonāk tādos dzīves apstākļos, kas neatbilst normālam cilvēka cienīgam dzīves veidam, ja viņš tiek izmitināts baraku tipa ēkās, tās ir neremontētas, iespējams izdemolētas, bez mēbelēm, par šādām īres telpām ir jāmaksā nesamērīgi augsta īres maksa, vai arī vienā telpā tiek izmitināti ļoti daudz cilvēku, darba meklētājam pašam ir jāinformē attiecīgās valsts policija,» skaidro Zariņa.
Darbā iekārtotāji sadalāmi četros veidos – tie, kuri konsultē, palīdz iekārtoties darbā, personāla atlase un darbinieku nomas pakalpojumi. Tieši par pirmajiem diviem veidiem aģentūra šogad saņēmusi aptuveni 20 sūdzību. Ja pret konkrēto komersantu ir pretenzijas, ir jāraksta iesniegums, lai būtu pamats uzsākt pārbaudes un pārliecinātos, cik godīga prakse tiek piekopta.