Vācijas iekšlietu un tieslietu ministri otrdien vienojušies pastiprināt noteikumus atraidīto patvēruma meklētāju deportēšanai un ekstrēmistu novērošanai.
Pēc Berlīnes uzbrukuma Vācija izstrādā jaunus noteikumus drošības stiprināšanai (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunie noteikumi, kas pieņemti pēc decembrī notikušā uzbrukuma Ziemassvētku tirdziņam Berlīnē, paredz pagarināt laiku, uz kuru iespējams aizturēt personas pirms deportēšanas, paredz ekstrēmistu uzraudzībai izmantot elektroniskās aproces un apturēt palīdzību valstīm, kuras atteiksies uzņemt atpakaļ savus pilsoņus.
Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka 19.decembrī notikušais uzbrukums Berlīnes Ziemassvētku tirdziņam, kur dzīvību zaudēja 12 cilvēki, prasa tūlītēju atbildi, kas garantē gan drošību, gan pilsonisko brīvību.
Uzbrukumu sarīkoja 24 gadus vecais tunisietis Anis Amri, kura lūgumu pēc patvēruma Vācija bija noraidījusi. Tomēr varasiestādes nespēja viņu deportēt, jo Tunisija sākotnēji atteicās atzīt viņu par savu pilsoni.
Amri, kurš Vācijā izmantoja vismaz 14 identitātes, bijis zināms Vācijas policijai kā islāmists un potenciālais drauds drošībai.
Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss žurnālistiem Berlīnē paziņoja, ka valdība ir apņēmusies darīt visu, lai «novērstu Amri gadījuma atkārtošanos».
Māsa un iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra izstrādātie priekšlikumi paredz īpašas jurisdikcijas piemērošanu patvēruma meklētājiem, kas mēģina slēpt savu patieso identitāti.
Ministri arī iecerējuši paplašināt programmas, kuru mērķis ir novērst ekstrēmistu ideju izplatīšanos.
«Vienmēr ir labāk novērst radikalizēšanos, nekā meklēt, tiesāt un ieslodzīt radikāļus, kas pastrādājuši noziegumus,» sacīja Māss.
Vairākiem ministru ierosinājumiem būs nepieciešams parlamenta apstiprinājums.