Lai izvairītos no pretēju viedokļu paudēju fiziskiem konfliktiem tradicionālajos leģionāru piemiņas dienas pasākumos Rīgas centrā, Brīvības pieminekļa laukums jau agrā rīta stundā apjozts ar dzeltenajām policijas barjerām, novēroja aģentūra LETA.
Foto: Pie Brīvības pieminekļa uzstādītas policijas barjeras (55)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējos gados šādas barjeras pie Brīvības pieminekļa tiek uzstādītas ik 16. martu.
Kā novēroja LETA, neraugoties uz barjerām, neilgi pirms plkst.6 Brīvības pieminekļa laukums vēl bija brīvi caurstaigājams, tā tuvumā dežūrēja vien pāris policisti, bet nekas cits neliecināja par šodien gaidāmajiem pasākumiem.
Kā ziņots, Valsts policija šodien, leģionāru piemiņas dienā, strādās saskaņā ar speciālu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas plānu. Policijas galvenais uzdevums būs nodrošināt, lai pasākumā nenotiktu pretēju viedokļu paudēju fiziskas sadursmes.
Drošības policija (DP) paziņojusi, ka provokāciju riski leģionāru piemiņas dienā šogad ir līdzīgi kā iepriekšējos gados.
Galvenos riskus rada iespējamie centieni diskreditēt Latviju starptautiski, šķelt Latvijas sabiedrību, izplatot tendenciozu 16. marta piemiņas pasākumu raksturojumu atbilstoši Krievijas vēstures interpretācijai par notikumiem Otrajā pasaules karā.
DP rīcībā esošā informācija liecina, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad šis pasākums tiks izmantots, lai uzturētu Krievijas radīto un tā saukto antifašistu aktīvi tiražēto mītu par fašisma atdzimšanu Latvijā. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka uz protesta pasākumu varētu ierasties arī personas no ārvalstīm, tā saukto antifašistisko kustību aktīvisti no Rietumeiropas valstīm.
Izmantojot represijas un teroru, totalitārās padomju un nacistu varas Otrā pasaules kara laikā piespiedu kārtā mobilizēja daudzus okupētās Latvijas iedzīvotājus vienas vai otras valsts bruņotajos spēkos.
16.marts nav oficiāla valsts piemiņas diena, tajā privāti tiek pieminēti karā kritušie nacistiskās Vācijas armijā pretlikumīgi mobilizētie Latvijas iedzīvotāji.