30. martā notika darījums, kuru ik pa laikam atgādina Krievijas propaganda norādot, ka darījumā iesaistītā teritorija ir «Krievu zeme». Stāsts ir par 1867. gada 30. marta vienošanos, kuras rezultātā ASV no Krievijas par 7,2 miljoniem dolāru iegādājās Aļasku.
Kā vēsta ASV Valsts vēsturnieku birojs, Aļaskas darījums 1867. gadā iezīmēja beigas laikam, kad Krievijas impērija centās kļūt par nozīmīgu tirdzniecības spēku Ziemeļamerikā. Iegādājoties Aļasku, ASV spēra nozīmīgu soli, lai kļūtu par lielvaru Āzijas - Klusā okeāna reģionā. Aļaskas reģiona vēsture gan ir datējama ar 1725. gadu.
Krievijas cars Pēteris Lielais 1725. gada sākumā nosūtīja Vitusa Beringa ekspedīciju uz Klusā okeāna reģionu - Aļaskas krastiem. Kopš tā laika Krievija izrādīja lielu interesi par Aļasku, jo šis reģions bija ļoti bagāts dažādiem dabas resursiem, kā arī visai maz apdzīvots.
Gandrīz gadsimtu vēlāk, 1800.-to gadu sākumā ASV izpletās uz rietumiem, un viņi saprata, ka krievu ekspeditori un tirgotāji amerikāņiem ir nozīmīgi konkurenti. Tiesa, Krievijai pietrūka finansiālu resursu, lai veiksmīgi izveidotu nozīmīgas pilsētas, vai arī uzturētu militāro klātbūtni Ziemeļamerikā. Pastāvīgo Krievijas iedzīvotāju skaits Klusā okeāna piekrastē Ziemeļamerikā nepārsniedza četrus simtus. Sakāve Krimas karā pakāpeniski samazināja Krievijas interesi par Aļasku.
1859. gadā Krievija piedāvāja pārdot Aļasku ASV, uzskatot, ka tās spēs veiksmīgi konkurēt ar Lielbritāniju Klusā okeāna reģionā. Tiesa, darījumu aizkavēja ASV pilsoņu karš, taču pēc kara beigām ASV valsts sekretārs Viljams Sjūards (William Seward) pieņēma Krievijas kārtējo piedāvājumu iegādāties Aļasku, un 1867. gada 30. martā notika vēsturiskais darījums, kuru noslēdza Sjūards un Krievijas diplomāts Vašingtonā Eduards Stjokls (Edouard von Stoeckl).
Tas paredzēja, ka par 7,2 miljoniem dolāru Aļaska nonāk ASV valdījumā. Darījumu 9. aprīlī apstiprināja ASV Senāts, savukārt 28. maijā līgumu parakstīja arī prezidents Endrjū Džonsons. Formāli ASV īpašumā Aļaska nonāca 1867. gada 18. oktobrī. Šis process izbeidza Krievijas klātbūtni Ziemeļamerikā un nodrošināja ASV pieeju Klusā okeāna ziemeļu daļai.
Trīs desmitgades vēlāk ASV pievērsa maz uzmanības Aļaskai, un to pārvaldīja militārie virsnieki. 1884. gadā Aļaskā tika nodibināta vietējā valdība. Amerikāņu vidū Aļaskas iegādāšanās raisīja neizpratni, jo tā tika uzskatīta par «Sjūarda afēru» un lieku naudas izšķērdēšanu, taču pēc tam, kad Jukonā tika 1896. gadā atrastas zelta atradnes, daudzi amerikāņi devās uz turieni, lai kļūtu bagāti.
Aļaskas stratēģiskā nozīme beidzot tika novērtēta tikai Otrajā pasaules karā, un par pilnvērtīgu ASV štatu tā kļuva gandrīz 92 gadus vēlāk - 1959. gada 3. janvārī. Šodien Aļaska ir viens no turīgākajiem ASV štatiem, pateicoties tur esošajām dabas bagātībām.
Šis mūsdienās ir vienīgais ASV štats, kuram ir jūras robeža ar Krieviju - ziemeļrietumos ASV un Krieviju šķir Beringa šaurums.
2014. gadā pēc Ukrainas krīzes sākuma un Krimas aneksijas, Krievijā ar jaunu vilni atsākās runas par to, ka Aļaska patiesībā nav ASV īpašums, bet gan Krievijas teritorija, tieši tādēļ Krievijā sāka meklēt juridiskus iemeslus, kādēļ Aļaskai būtu jābūt tās sastāvā. Arī odiozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis paziņoja, ka pēc Krimas iekļaušanas Krievijas sastāvā, nākamajai ir jākļūst tieši Aļaskai.
Lai arī Krievijas propagandas mašīna ne reizi vien turpina uzsvērt dažādus vēsturiskos faktus, kuru dēļ Aļaskai it kā būtu jāatgriežas Krievijas sastāvā, tam nav juridiska pamatojuma, un šogad aprit jau 150 gadi kopš darījuma, kad Krievija pārdeva Aļasku ASV.
