Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/30/11118612t1h548b.jpg)
Lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaitu un Latvijā rādītāji vairs nebūtu teju sliktākie Eiropā, valdība ir apstiprinājusi 14 miljonus eiro vērtu Ceļu satiksmes drošības plānu četriem gadiem. Bet līdz gada beigām Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē vēl taps pētījums par to, kā pareizi sadalīt naudu, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
«Kas parādītu, kuri tad ir tie prioritārie virzieni, kas būtu tieši jāattīsta visvairāk. Nu, bez kaut kādiem apvainojumiem, redz, mūsu nozarei vajag vairāk vai glābējiem, vai tieši sodītājiem, vai asfalta rullētājiem. Bet nē. Uztaisīsim pētījumu, un tad būs tie objektīvie dati, uz ko tieši mums visas pūles jāvelta, lai sasniegtu vislabāko rezultātu,» skaidroja SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Valdībā apstiprinātais plāns vislielāko finansējumu - 5,8 miljonus eiro - paredz velosipēdistu un gājēju celiņu izveidei valsts ceļu tīklā.
Valsts policijas pārstāvji ir pārliecināti: tieši sliktās infrastruktūras dēļ Latvijā situācija ir daudz sliktāka nekā Eiropā.
«Ja mēs sakārtotu ar laiku infrastruktūru un varbūt tas jautājums ar gājēju drošību uzlabotos, tad mēs ļoti būtiski uzlabotu statistiku, kāda mums ir šobrīd. Atdalīt gājēju kustību no vadītāju kustības. Tas ir galvenais mērķis. Otrs varbūt, kas neprasa tik daudz ieguldījumu, skatoties, kur statistiski notiek biežāk negadījumi tieši uz gājēju parējām, varbūt tās pagaismot, pārbūvēt,» vērtēja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.
Plānā padomāts arī par stingrāku kontroli. Dažādu tehnisko līdzekļu iegādei plānots tērēt 1,2 miljonus eiro. Sarakstā ir stacionārie radari, luksofora signālu kontrolējošas ierīces, vidējā kustības ātruma radari, alkometri, kā arī jauni zižļi, lukturi, foto, video un termo kameras un droni. Apgādāti ar šo visu, policisti plāno pastiprināt kontroli uz ceļiem, īpašu uzmanību pievēršot gājējiem, pasažieru drošības jostām un bērnu sēdeklīšiem.
Īpaša uzmanība tikšot pievērsta autotransporta tehniskā stāvokļa kontrolei. Uz ceļiem pārbaudīs vairāk nekā 4000 mašīnu gadā. Tas ir svarīgi, jo Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā: vidējais mašīnas vecums ir 13 gadi. Latvijā ir reģistrēti 868 000 transportlīdzekļu, un no tiem tikai 59% tehnisko apskati iziet ar pirmo reizi. Pārējiem lielākoties ir problēmas ar gaismu, bremzēm un balstiekārtām.
«Atteikumi bremžu sistēmā un konstatētais fakts, ka, tieši veicot tehnisko apskati, ir novēroti bīstami bojājumi bremžu sistēmā, nozīmē to, ka transportlīdzeklis jau līdz tam brīdim, kad veica tehnisko apskati, bija potenciāli bīstams citiem satiksmes dalībniekiem,» skaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Aivis Grīslis.
Tradicionāli liela loma tiek piešķirta prevencijai. Lai izglītotu bērnus, tiks iegādātas jaunas Runča Rūda un Bebra Bruno maskas. Tūkstošiem tiks iepirkti atstarotāji un vestes, kā arī plānotas daudzas informatīvas kampaņas pret braukšanu dzērumā un noteikumu neievērošanu.
Zinātniskos pētījumos secināts, ka apmēram 80% ceļu satiksmes negadījumu notiek cilvēciskā faktora dēļ. Piemēram, par ļoti bīstamu ir atzīta runāšana pa telefonu, kuru eksperti pat pielīdzina braukšanai dzērumā, jo cilvēks kļūst tikpat neuzmanīgs.
Eksperti gan uzskata, ka tikai ar izglītošanu būs par maz.
«Izglītošanas kampaņas vairāk strādā uz to vēso prātu. Uz to saprātīgo cilvēku. Bet ceļu satiksmes negadījumi notiek vairāk tajā emocionālajā stāvoklī. Un tad ir jādomā par to, kā cilvēku ierobežot pat ar kaut kādu tehnisku līdzekļu palīdzību, vai jādomā par to, kā citi cilvēki tevi pieskata tajā brīdī, kad tu paliec nesaprātīgs, es teiktu, dzīvnieks šajā gadījumā,» vērtēja Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.
LU arī izpētīts, ka Latvijas un citu postpadomju valstu vadītājus uz ceļa atšķir tā saucamais varas vērtējums. «Statusa lietas - tās vēl nav izdzīvotas. Ceļš kļūst par vietu, kur ne tikai braukt ar auto, lai nokļūtu no vienas vietas līdz citai, bet tā ir arī statusa demonstrācija. Un kā to statusu var demonstrēt? Protams, ar auto marku. Bet ir arī citi veidi. Noteikta veida apdzīšana, piespiešana,» skaidroja Austers.
Profesors ir pārliecināts: lai uzlabotu satiksmes drošību, uzsvars ir jāliek uz brīdinājuma zīmēm, līniju savilkšanu un pat ilūzijas radīšanu. Piemēram, Holandē izfrēzēja šaurajos lauku ceļos caurumus asfaltā un uztaisīja viltus bedres. Tas radīja iespaidu, ka ceļš ir šaurāks, un cilvēki sāka braukt lēnāk.
Latvijā gan varētu sākt nevis ar viltus bedrēm, bet ar īsto bedru aizlāpīšanu. Jo pie satiksmes drošību apdraudošo mašīnu sliktā tehniskā stāvokļa daļēji ir vainojami arī slikti celi.
Uzmanība tiks pievērsta melnajiem punktiem - analizēs situāciju ap tiem. Piemēram, viena no gājēju pārejām, kur bieži vien tiek notriekti cilvēki, atrodas blakus stacijai. Pareizais risinājums tur būtu nošķirt gājējus no braucamās daļas, piemēram, ierīkojot pazemes tuneli.
Lai gan tam naudas, visticamāk, nepietiks. Finansējuma avoti ir paredzēti trīs: CSDD dividendes, OCTA un valsts budžets. Nauda it kā ir iezīmēta, bet pilnīgas pārliecības par to, ka tā tiks piešķirta, nav.
Pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gāja bojā 157 cilvēki. Tas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr divreiz vairāk nekā vidēji Eiropā. Latvijā šis radītājs ir viens no sliktākajiem Eiropā - esam trešie no beigām. Vairāk cilvēku uz ceļiem mirst tikai Bulgārijā un Rumānijā.