Lielbritānijas auditorkompānija «Ernst & Young» (EY) veikusi analīzi par «Rail Baltica» projektu, un tiek norādīts, ka projekts finansiāli atmaksāsies, taču papildus celtniecības darbiem pirmajos piecos gados un turpmāk - pēc 2048. gada - būs nepieciešami nozīmīgi infrastruktūras atjauninājumi.
Kā vēsta Igaunijas Radio, atsaucoties uz EY pētījumu, Eiropas Savienībai sedzot projekta izmaksas 85% apmērā, kas ir 5,78 miljardi eiro, Igaunijai nāktos papildus investēt 268 miljonus, Latvijai 393 miljonus un Lietuvai 493 miljonus eiro.
Pēc EY domām, sociāli ekonomiskais ieguvums Baltijas valstīm kopumā būs 16,2 miljardi eiro. Tādējādi projekts no ekonomiskā viedokļa ir uzskatāms par dzīvotspējīgu, jo peļņa ievērojami pārsniegs visus nepieciešamos izdevumus.
Tāpat tiek norādīts, ka būvniecības laikā tiks nodarbināti vismaz 13 000 iedzīvotāju būvniecības jomā, un 24 000 iedzīvotāju būs darbs rūpniecības jomā.
Ir aprēķināts, ka no Tallinas uz Pērnavu ar vilcienu varēs aizbraukt 43 minūšu laikā, un biļete varētu maksāt 14 eiro. Savukārt
no Tallinas uz Rīgu ceļš ilgtu vienu stundu un 55 minūtes, un biļetes cena būtu 38 eiro.
No Tallinas uz Kauņu - par 3,5 stundu ilgu braucienu būtu jāmaksā 65 eiro. Salīdzinoši - brauciens ar autobusu ir lētāks, taču ilgāks. Lidojot no Tallinas uz Rīgu, kopā ceļā būtu jāpavada aptuveni tikpat ilgs laiks, taču tas izmaksātu trīs reizes dārgāk.
Tā, piemēram, no Rīgas uz Paņevēžu būs iespējams aizbraukt 57 minūtēs, samaksājot 23 eiro, savukārt ceļš uz Pērnavu prasīs vienu stundu un 12 minūtes, un biļete maksās 24 eiro. No Rīgas uz Kauņu būs iespējams aizbraukt pusotras stundas laikā, samaksājot 40 eiro.
Pētījuma autori pieļauj, ka 2030. gadā «Rail Baltica» izmantos pieci miljoni pasažieru, bet 2055. gadā - jau seši. Pats optimistiskākais scenārijs paredz, ka 2055. gadā dzelzceļu varētu izmantot jau 7,1 miljons pasažieru.
Iekšzemes braucieni Baltijas valstīs sastādītu 36% no visiem reisiem, ārpus Baltijas robežām - 19%, bet no līnijas sākuma līdz beigām - 16% no visiem braucieniem.
