/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11124490t1hba09.jpg)
Pašvaldību vēlēšanas Rīgā nevar saukt par godīgām, intervijā telekanāla LNT raidījumam «900 sekundes» teica Latvijas Reģionu apvienības un «Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Bondars.
Vēlēšanas Rīgā nevar saukt par godīgām, uzskata Bondars (332)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savu apgalvojumu viņš pamatoja ar nevienlīdzīgiem tēriņiem politisko spēku kampaņām.
«Ja vieni izmanto miljonus, lai iegūtu varu, tās nav godīgas vēlēšanas,» teica Bondars, piebilstot, ka tiesiski, «uz papīra» viss esot kārtībā.
Viņš atkārtoti noliedza iespēju sadarboties ar Rīgas pašvaldības vēlēšanu uzvarētājiem «Saskaņu»/«Gods kalpot Rīgai», kuriem esot pilnīgi cita domāšana.
Jau ziņots, kas pašreizējam Rīgas domes vadošajam politiskajam spēkam «Saskaņa»/«Gods kalpot Rīgai» («Saskaņa»/GKR) pašvaldību vēlēšanās izdevies iegūt vairākumu balsu, vienlaikus tas galvaspilsētas domē ir zaudējis septiņus mandātus, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Pēc balsu saskaitīšanas visos 158 Rīgas iecirkņos šis politiskais spēks saņēmis 50,85% atbalstu. Tas nozīmē, ka «Saskaņa»/GKR nākamajā Rīgas domes sasaukumā iegūs 32 deputātu mandātus. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās galvaspilsētas domē kopumā tika ievēlētas trīs partijas, «Saskaņa»/GKR saņēma 58,54% balsu, kas ļāva tai tikt pie 39 mandātiem.
Rīgas domē kopā ar «Saskaņu»/GKR ievēlēti politiskie spēki no vēl četriem sarakstiem - Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un «Latvijas attīstībai» (LA) apvienotā saraksta, kas saņēmis 13,66% vēlētāju atbalstu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ar 13,41% vēlētāju atbalstu, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ar 9,24% atbalstu un «Vienotības» ar 6,26% atbalstu.
Atbilstoši šādam balsu sadalījumam LRA un LA saraksts Rīgas domē saņemtu deviņus deputātu mandātus, JKP - deviņus mandātus, nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - sešus mandātus, bet «Vienotība» - četrus, liecina aģentūras LETA veiktie provizoriskie aprēķini.