Rīgas dome uz pirmo jaunā sasaukuma sēdi sanāks 22. jūnijā plkst.9, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.
Rīgas domes jaunais sasaukums uz pirmo sēdi sanāks nākamceturtdien (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašvaldību vēlēšanās 3.jūnijā Rīgas domē tika ievēlēti 32 deputāti no partijas «Saskaņas»/«Gods kalpot Rīgai» (S/GKR) kopējā saraksta, deviņi no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), deviņi no partiju apvienības «Latvijas Reģionu apvienība»/partija «Latvijas attīstībai» (LRA/LA), kā arī seši no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) un četri no partijas «Vienotības». Pašvaldību vēlēšanu rezultāti Rīgā tika apstiprināti 8.jūnijā.
Kā ziņots, visu četru Rīgas domē iekļuvušo «latvisko sarakstu» pārstāvji vienojušies galvaspilsētas domes opozīcijā strādāt kopā.
LRA/LA Rīgas vēlēšanu saraksta līderis Mārtiņš Bondars un VL-TB/LNNK Rīgas vēlēšanu saraksta līdere Baiba Broka aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāda vienošanās panākta, šonedēļ tiekoties pārstāvjiem no LRA/LA, VL-TB/LNNK, JKP un «Vienotības».
Iepriekšējais Rīgas domes sasaukums tika ievēlēts 2013.gadā un tajā tika ievēlēti 38 deputāti no apvienotā partijas S/GKR saraksta, 12 no VL-TB/LNNK un 10 no partijas «Vienotība». Sasaukuma laikā «Vienotības» deputāts Kārlis Strēlis gan izlēma pāriet uz GKR.
Tāpat ziņots, ka šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēmusi VL-TB/LNNK startējušā Imanta Liepiņa iesniegumu ar lūgumu atcelt 8.jūnijā apstiprinātos galvaspilsētas domes vēlēšanu rezultātus. To izskatīt plānots CVK sēdē 19.jūnijā plkst.14.
Iesniegumā Liepiņš atsaucoties uz ziņām par defektīvām urnām, norāda, ka iecirkņu komisijas esot pārskaitījušas šajās urnās esošās balsis un neesot atradušas «strukturālas atšķirības» šajos balsojumos, tomēr nav skaidra nozīme šim jēdzienam, kas arī likumdošanā nav minēts. Viņš uzsver, ka likums neparedz veikt «strukturālus pētījumus», ja balsu kastes ir bijušas bojātas, tāpat likums neparedz vēlēšanu komisijai ar savu lēmumu «legalizēt» balsojumu no bojātām kastēm.
Viņš uzsvēra, ka neprasa apturēt jaunā domes sastāva darba sākumu, bet rosina izskatīt iespēju par atkārtotas balsošanas noturēšanu - «tieši tā, kā CVK to izsludinājusi Ķekavā, kur runa bija tikai par sešiem aizdomīgiem biļeteniem, nevis 15%, kas nokļuva defektīvās kastēs».