/nginx/o/2018/07/30/11129634t1h2cbb.jpg)
Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, [s:55207] komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.
Mazirbē sestdienas rītā valda svinīga rosība. Kāda etnogrāfiskā nama pagalmā sieviete lībiešu tautas tērpā ārzemnieku grupai vada ekskursiju. Pie veikala «Lats» novērojam divus vīriešus, kuri nāk laukā nokrāvušies ar sklandraušiem. Mašīnu uz divām dienām atstājam pie Lībiešu tautas nama, izkrāmējam velosipēdus un garām veciem koka namiem, kuros tirgo kūpinātas butes, dodamies pa taisno mežos.
Balstoties pieredzē, velo braukšanai pa Kurzemes piejūras ceļiem ir vairākas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, salīdzinoši labs segums ir gan asfaltētiem, gan grants seguma ceļiem. Otrkārt, vienmērīgs reljefs, kas īpaši piemērots grupām ar dažādu sagatavotības līmeņu dalībniekiem. Treškārt, zemas intensitātes satiksme (piemēram, 5 km garajā ceļa posmā no Mazirbes līdz pagriezienam uz Lielā Pēterezera taku mēs sastapām labi ja trīs mašīnas).
Spītējot saprāta balsij, braucienam izvēlamies nevis labi iekopto celiņu, bet gan šauru taciņu, kura ved līkločiem pa kangara virsotni, paverot skaistu skatu uz plato vigu. Taciņa iet kalnā augšā un lejā cauri biezi saaugušām priedītēm, tāpēc pamatīgi jānopūlas, lai aiz tām neaizķertos ar velosipēda stūri. Drosmīgie te atradīs gan adrenalīnu, gan iedvesmu.
Vairāk nekā 3 km garā taka sniedz iespēju apskatīt vienīgi šeit sastopamu dabas brīnumu — kāpu (kangaru) un starpkāpu ieplaku (vigas) sistēmu. Bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātākā ir Pēterezera viga, kurā sastopamas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas. Bērnībā, šķirstot padomju laikos izdoto Latvijas Sarkano grāmatu, vienmēr skatiens pakavējās pie Latvijas dabas vienradžiem – āmrijas, lidvāveres un arī purva bruņurupuča, kurš, starp citu, it kā esot sastopams tieši pie Pēterezeriem.
Pēterezera dabas taka šķērso bijušo Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa stigu – mazbānītis šeit kursēja līdz pat 1962. gadam un bija nozīmīgs vietējās satiksmes veids, kas savienoja Dundagu un piekrastes ciemus ar Ventspili un Talsiem. Te pat arī senās jūras krasts — Stiebrukalns, kuru uzskata par augstāko no kangariem un Pīļu dīķa viga, kuru kādreiz saimniecisku apsvērumu dēļ uzpludinājuši, tomēr vēlāk nosusinājuši.
Pa papardēm aizaugušo šaursliežu dzelzceļa stigu ierodamies Ances novadā, kurā dzīvo gandrīz vai tikai meži un purvi. Ances novads var lepoties ar statistiski zemāko apdzīvotības līmeni valstī. Stigas saulainajos laukumiņos saauguši gaileņu pulciņi, kurus nolasām nākamajā dienā, bet, atgriežoties mājās, pagatavojam izcili garšīgu mērci.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)