/nginx/o/2018/07/31/11133701t1h06c6.jpg)
Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, [s:55481] komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.
Pleskavas šoseja, attālinoties no Rīgas, kļūst aizvien romantiskāka. Visainaviskākā tā ir aiz Smiltenes pagrieziena, kur ceļš ir taisns kā bulta un aizviļņo tālu līdz pat apvārsnim, bet visapkārt plešas labības lauki. Neilgi pēc pagrieziena uz Alūksni ainavu pārņem meži un ļoti reta satiksme. Rodas patīkama sajūta, jo ir izdevies aizbēgt no stresa, jezgas un trokšņiem.
Viesnīcā mūs sagaida viesmīlīgākie cilvēki, kādus vien varētu vēlēties. Istabiņā manu sievu pārsteidz ziedu pušķis. Sazinoties ar viesnīcu, sacīju, ka priecātos, ja izdotos pušķī pievienot pļavas ziedus. Viesnīcas darbinieki kompozīcijā atrada vietu ne tikai rudzu puķēm, bet arī vārpām un meža zemenēm, kuras visu palikšanas laiku pildīja telpu ar maigu aromātu.
Velo brauciens apkārt Alūksnes ezeram ir ātrs un vienkāršs. Maršruts Alūksnes apkārtnē drīzāk atgādina ārzemes. Zaļi kalni – tie paši skaistie Latvijas kalni. Citu mums nav. Iekopti krasti, salas, divi romantiski tiltiņi, kas savieno Marijas salu ar kontinentu. Smaidīgi cilvēki, pārbarotas pīles un ātrumlaiva, kas vago ezera virsmu. Burvīgais skats no Tempļa kalna ar līdzās esošu tiltiņu pār gravu. Alūksnes ezers apbur un atstāj iespaidu, ka alūksnieši novērtē, mīl un kopj savu dabas bagātību.
Maršruta otrā daļa pa grants ceļiem ved cauri mežiem. Ik pa laikam parādās kāda savvaļas pludmale. Ārā ir +30 grādi un šur tur ceļu šķērso iztramdīti zalkši. Nopeldamies ceļmalas pludmalē līdzās dīvainām cilvēku figūrām. Ciematiņā guļam pie dīķa, ēdam saldējumu un vērojam, kā lēnām pārvietojas ēnas. Mazliet noguruši no karstuma, atgriežamies viesnīcā, kura pelnījusi atsevišķu stāstu.
Te brokastu omlete ir tik dzeltena un karbonāde sulīga kā bērnībā. Viesnīcas darbiniece mums noorganizē divus velosipēdus – atdodot savu, bet otru aizņemoties no dēla. Mums te patīk, tāpēc mēs mainām plānus, un paliekam te divas dienas. Otrajā dienā, nākot no veikala, brīdī, kad tikko sākam ēst saldējumu, mūs pārsteidz negaiss. Jau pēc 20 minūtēm tas Alūksni atstāj bez elektrības. Viesnīcas viesi sveču gaismā ģeneratora darbinātā televizorā vēro basketbola spēli, kurā Latvija uzvar Lietuvu.