P 8.03.2021.

Prokurore par Mārtiņa karošanu «Islāma valsts» rindās: Sods ir atbilstošs

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Mārtiņam Grīnbergam piespriestais desmit gadu un trīs mēnešu cietumsods par karošanu «Islāma valsts» rindās var veidot turpmāku tiesu praksi līdzīga satura krimināllietās, uzskata tiesa un prokuratūra.

Prokurore Zanda Riekstiņa žurnālistiem teica, ka ir apmierināta ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu, jo tiesa apsūdzību atzinusi par pamatotu pēc abiem Krimināllikuma pantiem. Krimināllikums par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, bet par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no desmit līdz 20 gadiem.

Riekstiņa ir pārliecināta, ka ar šodienas spriedumu tiek likti pamati tiesu praksei līdzīgas kategorijas lietās.

Prokurore nepiekrīt advokāta teiktajam, ka spriedums ir pārāk bargs. Viņa skaidroja, ka likumdevējs ir paredzējis, ka par šādiem noziegumiem minimālā soda sankcija ir desmit gadi. Prokurore pieprasot sodu ņēmusi vērā Grīnberga sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm, turklāt viņa atgādināja, ka pēdējā vārdā jaunietis nožēlojis vainu un izteicis gatavību sadarboties ar sabiedrību, lai atturētu citus cilvēkus no iesaistīšanās noziegumos.

Jautājums par soda sankciju šādas kategorijas lietās ir uzdodams likumdevējam, kurš pieņēmis grozījumus Krimināllikumā par šādiem noziegumiem. «Tiesai acīmredzot nebija pamata piemērot sodu, kas ir mazāks par sankcijā paredzēto un es arī to nesaskatīju. Sods ir atbilstošs,» norādīja prokurore.

Prokurore arī apliecināja, ka viegli ietekmējama personība ir viens no aspektiem ko speciālisti Grīnbergam konstatēja tiesu psiholoģiskajā ekspertīzē. Kā paskaidroja prokurore, tad «psiholoģijā nav iespējams prognozēt kāda būs personības veidošanās un attīstība tālākā posmā, jo viss ir atkarīgs no pašas personības».

Ņemot vērā, ka lieta tika skatīta slēgtā tiesas sēdē, tad prokurore nebija tiesīga izpaust pierādījumu apjomu.

Tiesnese Signe Kalniņa komentējot spriedumu žurnālistiem norādīja, ka likums neparedz maigāku sodu kā desmit gadu ieslodzījumu par iesaistīšanos un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci. Kalniņa uzsvēra, ka veidojot spriedumu tika ņemta vērā tiesu psihiatriskā ekspertīze, kā arī tika pārbaudīti visi lietas materiāli.

Tiesnese arī norādīja, ka šodienas spriedums var kalpot kā precedents līdzīga rakstura lietām, vienlaicīgi atgādinot, ka šodienas spriedums nav galīgais, jo var tikt pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

Jau ziņots, ka Grīnbergam Rīgas apgabaltiesa ceturtdien piesprieda 10 gadu un trīs mēnešu cietumsodu, būtiski pagarinot ieslodzījumā pavadāmo laiku. Tāpat viņam piemērota probācijas uzraudzība uz trīs gadiem.

Ar šo spriedumu tika atcelts pirmās instances spriedums, ar kuru Grīnbergs tika attaisnots par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai kara noziegumos, bet notiesāts par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.

Pēc sprieduma nolasīšanas Grīnbergs pauda, ka neuzskata šo spriedumu par godīgu, skaļi proklamējot, ka tiesas spriedums ir valsts korumpētības pazīme un ka «īstie teroristi ir valsts».

Grīnbergs savā pēdējā vārdā paziņoja, ka vairs netic islāmam un tā vietā ir pievērsies kristietībai. Grīnbergs norādīja, ka pats brīvprātīgi atgriezies Latvijā, pieprasot deportāciju no Turcijas, tādējādi riskējot ar savu dzīvību. Tāpat viņš norādīja, ka ir sadarbojies ar Somiju, palīdzot cīnīties ar starptautisko terorismu.

Apsūdzētais mudināja mīkstināt viņam piemēroto sodu, norādot - ja tiktu atbrīvots, viņam būtu vairāk iespējas palīdzēt sabiedrībai, stāstot savu stāstu un atgādinot, kādas briesmas var radīt pievienošanās teroristiskām organizācijām. Apsūdzētais vairākkārtīgi apgalvoja, ka ne reizi nav šāvis ar ieroci uz cilvēkiem vai pat tēmējis pret kādu.

Pirmās instances tiesa Grīnbergu attaisnoja par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai vai kara noziegumos. Tomēr tiesa piesprieda apsūdzētajam četru gadu cietumsodu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.

Pirmās instances tiesā prokurore apsūdzēto lūdza sodīt ar 11 gadu brīvības atņemšanu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra jaunietim cēlusi apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos.

Prokuratūrā iepriekš apstiprināja, ka apsūdzētais darbojies teroristu grupējuma «Daesh» pusē. Pagājušā gada vasarā Drošības policija (DP) ieguva informāciju, ka minēto Latvijas pilsoni ir aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas pieņēma lēmumu par šīs personas deportēšanu. Pēc deportācijas no Turcijas DP konvojēja jaunieti uz Latviju, kur viņš tika aizturēts.

Iepriekš DP pirmo reizi kriminālvajāšanai prokuratūrā nodeva trīs kriminālprocesus par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā. No tiem divi - par piedalīšanos Sīrijā notiekošajā bruņotajā konfliktā, bet viens - par piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā.