ECT liek Latvijai samaksāt 750 € par teju sešus gadus ieilgušu tiesvedību civillietā (7)

Savā 2009.gada 15.jūnija pieteikumā iesniedzējs sūdzējās, ka krimināllietas, kurā viņš bija saukts pie kriminālatbildības par kukuļņemšanas mēģinājumu, izskatīšana piecus gadus un deviņus mēnešus bija uzskatāma par nesamērīgi ilgu un tādēļ pārkāpa viņa tiesības, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Iesniedzējs lūdza piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu 150 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, kompensācijā par morālo kaitējumu piešķirot 750 eiro.

ECT noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzējs nav izsmēlis nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti nav savlaicīgi norādījis uz pārmērīgu kriminālprocesa ilgumu pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, kas šādu sūdzību varēja izvērtēt pēc būtības. ECT norādīja, ka valdība šādu argumentu nevar izmantot gadījumos, kad iesniedzējs nav ievērojis procesuālos nosacījumus, taču kompetentā nacionālā iestāde viņa sūdzību ir izskatījusi pēc būtības. ECT uzsvēra, ka izskatāmajā lietā iesniedzējs bija pieminējis procesa ilgumu savā kasācijas sūdzībā. Savukārt Augstākā tiesa savā lēmumā šo atsauci komentēja kā formālu, kas ECT ieskatā bija Augstākās tiesas īss sūdzības vērtējums pēc būtības.

Turpinot ar iesniedzēja sūdzības vērtējumu, ECT atgādināja, ka izskatot sūdzības par to, vai krimināllietas izskatīšanas ilgums ir saprātīgs, ECT ņem vērā lietas sarežģītību, iesniedzēja un kompetento iestāžu rīcību un konkrētajā procesā aizskartās iesniedzēja intereses. Turklāt tikai tie procesa kavējumi, par kuriem atbildība jāuzņemas valsts iestādēm, var būt iemesls, lai konstatētu tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu pārkāpumu.

ECT atzina, ka iesniedzēja krimināllieta nebija sarežģīta un pirmstiesas izmeklēšana tajā tika pabeigta septiņos mēnešos. Tomēr pēc lietas saņemšanas Rīgas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā pagāja gads un astoņi mēneši, līdz tika uzsākta tās skatīšana. Lai gan Rīgas apgabaltiesai nācās vēl vairākas reizes atlikt tiesas sēdes, tās kopumā tika nozīmētas regulāri, kā arī ar pienācīgu rūpību tika izmantoti pieejamie mehānismi, lai paātrinātu lietas izskatīšanu un mazinātu kavējumus, ko izraisīja iesniedzēja līdzapsūdzētās sliktais veselības stāvoklis.

Taču ECT uzskatīja, ka tas nebija pietiekami, lai atlīdzinātu jau pieļauto iesniedzēja tiesību aizskārumu, ko radīja kavēšanās uzsākt lietas izskatīšanu. Savukārt apelācijas instancē krimināllietas izskatīšana tika uzsākta tikai pēc desmit mēnešiem. Saistībā ar aizskartajām iesniedzēja interesēm ECT uzsvēra, ka apsūdzētajam kriminālprocesā ir īpašas tiesības uz lietas izskatīšanu bez kavēšanas, un ir jāizvairās no situācijas kad personas turpmākais liktenis pārāk ilgi paliek nenoteikts. Lai gan iesniedzējs apcietinājumā atradās tikai trīs mēnešus, viņam turpmāk piemērotā policijas uzraudzība ierobežoja viņa pārvietošanās brīvību.

Visbeidzot ECT atzīmēja pret iesniedzēju izvirzīto apsūdzību nopietnību, kā rezultātā viņam tika piespriests trīs gadu cietumsods, kas papildus norādīja uz nepieciešamību nodrošināt raitu tiesas procesu. Ņemot vērā šo apsvērumus, un it īpaši pirmās instances tiesas pieļauto kavējumu, kā arī to, ka turpmākajā procesā netika novērsts kavēšanās radītais aizskārums, ECT secināja, ka izskatāmajā lietā process ir bijis nesamērīgi ilgs, un tādēļ atzina, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums.

Norādot uz faktiem lietā «Cuško pret Latviju», ministrijā skaidroja, ka 2003.gada 23.aprīlī tika ierosināta krimināllieta par kukuļņemšanu. 2003.gada 2.maijā iesniedzējam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kas 2003.gada 25.jūlijā tika grozīts uz nodošanu policijas uzraudzībā.