Kritums Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) e-pārvaldes attīstības indeksā skaidrojams ar citu valstu straujāku izaugsmi, pauda Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Kaspars Rūklis.
VARAM: Kritums ANO e-pārvaldes attīstības indeksā skaidrojams ar citu valstu straujāku izaugsmi (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā skaidro VARAM, kopumā ANO indeksu veido trīs rādītāji - e-pakalpojumu indekss, kur tiek vērtēti nacionālie pakalpojumu portāli, telekomunikāciju infrastruktūras indekss, kur tiek vērtēti pieci statistikas rādītāji par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieslēgumu skaitu un interneta lietošanas īpatsvaru, un cilvēkkapitāla indekss, kurā tiek vērtēta vispārējā rakstpratība un izglītošanās ilgums, nevis digitālās prasmes.
"Salīdzinot datus ar iepriekšējā ANO e-pārvaldes indeksa izvērtējumu, indeksa vērtībās Latvijas rādītāji ir auguši. Kritums skaidrojams ar citu valstu straujāku attīstību, taču Latvija kopumā ir attīstījusies un salīdzinājumā ar Baltijas valstīm - uzrādījusi vislielāko izaugsmi," skaidro ministrijas pārstāvji, norādot, ka rezultāti uzlabojušies gan e-pakalpojumu, gan telekomunikāciju jomas rādītājos.
Tāpat ministrija uzsver, ka no izmantotās ANO metodoloģijas redzams, ka ANO indekss kopumā e-pārvaldi atspoguļo no citām pusēm, nekā tas ir OECD un Eiropas Komisijas novērtējumos, kur Latvija uzrādot labus rezultātus.
"Novērtējumā atsevišķi jautājumi, piemēram, cilvēkkapitāla indeksa rādītāji, nemaz nav tieši attiecināmas uz e-pārvaldi, bet gan uz informācijas sabiedrības vides attīstību kopumā. ANO indeksa, kā min pētījuma veicēji, mērķis ir noskaidrot "vidējā lietotāja vajadzības informācijas un iespēju atrašanā"," skaidro VARAM.
Lai Latvija turpinātu tālāko izaugsmi un e-pārvaldes straujāku attīstību, jāturpina attīstīt digitālie un e-pārvaldes risinājumi, jo īpaši pievēršot uzmanību to lietošanas ērtībai. Tāpat arī jāturpina sabiedrības iedzīvotāju un uzņēmēju prasmju pilnveide pilnvērtīgam darbam digitālajā vidē. "Kā būtisks aspekts ir minama izglītības sistēmas attīstība un algoritmiskās domāšanas palielināšana," saka ministrijas pārstāvji.
Rūklis atgādina, ka e-pārvaldes novērtējumi tiek veikti arī OECD un EK līmenī, kur Latvija uzrādot labas pozīcijas. Piemēram, EK DESI rādītājā par e-pārvaldes attīstību Latvija ierindota 9.vietā starp ES valstīm. Tāpat Latvija ieņem 3.vietu Eiropas vienotā tirgus rezultātu apkopojuma pārskata sadaļā par tiešsaistes pakalpojumu nodrošināšanu uzņēmējiem.
Kā vēstīts, ANO šā gada e-pārvaldes attīstības indeksā Latvija ir 57.vietā, un tas ir zemākais rādītājs no Baltijas valstīm.