Katara sola investēt Turcijā $15 miljardus

Kataras emīrs Tamims bin Hamads al Thani (no kreisās) un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans

FOTO: Reuters/ScanPix

Katara investēs Turcijā 15 miljardus ASV dolāru (1,3 miljardi eiro), trešdien vizītes laikā Turcijā solījis Kataras emīrs Tamims bin Hamads al Thani.

Ziņu aģentūra "Anadolu" vēsta, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana darba pusdienas ar Kataras emīru ilgušas vairāk nekā trīs stundas. Emīra vizīte Ankarā nebija iepriekš plānota, lēmums par to tika pieņemts pēc viņa telefonsarunas ar Erdoganu pirmdien.

Pusdienās Turcijas prezidenta pilī piedalījās arī Kataras finanšu ministrs Ali Šarifs al Emadi un Turcijas finanšu ministrs Berats Albairaks, kurš ir Erdogana znots.

Kataras emīrs ieradies Turcijā, lai demonstrētu Kataras valsts lielo atbalstu, paziņojis Kataras vēstnieks Ankarā Salems Mubaraks Šafi al Šafi.

"Katara atbalstīs savus brāļus Turcijā, tāpat kā tā darīja 2016.gadā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma laikā," sacījis vēstnieks. Kataras emīrs bija pirmais ārvalsts līderis, kurš piezvanīja Erdoganam, lai paustu atbalstu apvērsuma mēģinājuma laikā.

Vēstnieks piebildis, ka katarieši iegādājušies miljoniem Turcijas liru, lai atbalstītu šo valūtu, kas nupat piedzīvoja lielu kursa kritumu.  Turcijas atbalstītāji Katarā ir izvērsuši kampaņu, aicinot mainīt Kataras riālus pret Turcijas lirām.

Erdogans, tiekoties ar emīru, nodēvējis Kataru par draudzīgu un brālīgu valsti, un sacījis, ka abu valstu attiecības daudzās jomās tiks paplašinātas.

Pagājušajā gadā Turcija atbalstīja Kataru, kad pret to noteica boikotu Saūda Arābija un vairākas citas arābu valstis, apsūdzot Kataru terorisma atbalstīšanā. Turcija ar lidmašīnām nosūtīja uz Kataru pārtiku un citas preces.

Pašlaik Kataras investīciju apmērs Turcijā ir 20 miljardi dolāru (17,7 miljardi eiro).

Katara uzskata Turciju par vienu no savām galvenajām sabiedrotajām, taču tā ir sabiedrotā arī Vašingtonai, ar kuru Turcijai pēdējā laikā ir būtiskas nesaskaņas. Katarā ir gan ASV, gan Turcijas militārās bāzes.

1.augustā ASV noteica sankcijas Turcijas tieslietu un iekšlietu ministriem saistībā ar ASV mācītāja Endrū Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu. Bransons Turcijā  apsūdzēts par spiegošanu, saistību ar terorismu un ASV trimdā dzīvojošo musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu. Turcija  apsūdz Gilenu 2016.gada jūlijā notikušā neveiksmīgā puča organizēšanā pret Erdoganu.

ASV prezidents Donalds Tramps 10.augustā paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas, tādējādi padziļinot krīzi Vašingtonas un Ankaras attiecībās. Turcija 15.augustā paziņoja par atbildes pasākumiem, dubultojot muitas tarifus vairākām amerikāņu precēm.

Turcijas  neapmierinātību arī izraisījis ASV atbalsts Sīrijas kurdu kaujinieku grupējumam YPG, kuru Ankara uzskata par saistītu ar Turcijas  kurdu kaujinieku grupējumu PKK.

Nesaskaņas starp Vašingtonu un Ankaru pēdējā laikā strauji paātrināja ekonomikas problēmu izraisīto Turcijas liras kursa lejupslīdi.

Uz augšu