"Dzīvot šeit ir risks" jeb visātrāk grimstošā pilsēta pasaulē

Ja jautājums netiks tuvākā laikā risināts, megapole līdz 2050. gadam būs zem ūdens, apgalvo zinātnieki. Vai pilsētu glābt ir jau par vēlu?

Džakarta atrodas uz purvainas zemes, pret to sitas Javas jūra un tai cauri plūst 13 upes. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka pilsēta regulāri applūst. Turklāt, kā norāda eksperti, situācija kļūst arvien dramatiskāka.

Tomēr ietekmi rada ne tikai applūšana. Milzīgā pilsēta burtiski pazūdot zemē. Desmit gadu laikā Džakarta ir nogrimusi par 2,5 metriem. Dažās vietās pilsēta gada laikā nogrimst par 25 centimetriem, uz pusi vairāk nekā citas pasaules piekrastes megapoles.

Vidēji Džakarta gada laikā nogrimst no 1 līdz 15 centimetriem.

Džakartas ziemeļos vēsturiski atrodas osta, kur arī šodien notiek aktīva rosība. Šajā pilsētas daļā dzīvo teju divi miljoni cilvēku – kopiena, kuru pārsvarā veido nabadzīgi piekrastes iedzīvotāji un ļoti turīgi Ķīnas un Indonēzijas ļaudis.

Piekrastes pilsētas visā pasaulē ietekmē arī jūras līmeņa celšanās, ko izraisa klimata izmaiņas. Paaugstināts jūras līmenis rodas termiskās ekspansijas dēļ, kad siltuma dēļ kūst polārais ledus.

Tikmēr Džakartas problēmu akūti pastiprina arī ūdens ieguves regulējumu trūkums. Patlaban jebkurš, sākot ar nelielu mājsaimniecību un beidzot ar milzīgu iepirkšanās centru, var privāti veikt pazemes ūdeņu ieguvi.

Ja izveidotu regulējumu un cilvēki iegūtu ūdeni no citiem avotiem, tad tas jau būtu ceļš uz problēmas risinājumu, norādījuši eksperti. Un to esot jāpaspēj izdarīt vēl līdz 2050. gadam.

Vietējie iedzīvotāji norādījuši: “Dzīvot Džakartā ir risks. Un cilvēki šo risku ir pieņēmuši.”