Nākamgad prognozē IKP pieaugumu par 3%, bet 2020.gadā - par 2,5%

FOTO: EPA/LETA

Saskaņā ar "Swedbank" prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad augs par 3%, bet 2020.gadā - par 2,5%, ceturtdien jaunākā "Swedbank" makroekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Savukārt šogad "Swedbank" prognozē IKP izaugsmi par 4%.

Saskaņā ar bankas prognozēm inflācija šogad būs 2,6%, nākamgad - 2,5%, bet 2020.gadā - 2,3%. Bezdarba līmenis šogad tiek prognozēts 7,6% līmenī, nākamgad - 7,1%, bet 2020.gadā - 6,9%.

"Viss liecina, ka esam jau pāri biznesa cikla augstākajam punktam un turpmāk gaidāma izaugsmes sabremzēšanās. Tomēr patlaban ekonomika ir daudz sabalansētāka, tāpēc izaugsme būs lēnāka, bet tai nevajadzētu kļūt negatīvai," sacīja Strašuna.

Ekonomiste uzsvēra, ka galvenais ekonomikas izaugsmi virzošais spēks šogad ir būvniecība, kas pirmajā pusgadā augusi vairāk nekā par 30%. Šo nozari galvenokārt stimulē straujais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu pieplūdums, kas nākamajos gados būs mazāks un izaugsme bremzēsies. Vienlaikus no 2020.gada nākamajos gados ekonomikā jāsāk ieplūst "Rail Baltica" finansējumam - aptuveni 300 miljoniem eiro ik gadu, kas var dot papildu stimulu.

"Viens no lielākajiem ekonomikas izaugsmi bremzējošajiem faktoriem ir darbaspēka pieejamība. To izjūtam jau tagad, jo rūpniecības izaugsme šogad ir krietni lēnāka nekā pērn," sacīja Strašuna.

Bezdarba kritums ietekmē arī algu kāpumu un "Swedbank" prognozē, ka šogad algas augs par 9%, nākamgad par 7%, bet 2020.gadā - par 5,5%.

"Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% - tuvu pagājušā gada rekordiem. Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn. Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens," skaidroja Strašuna.

"Swedbank" galvenā ekonomiste piebilda, ka Latvijas ekonomikas pamati šobrīd ir daudz stabilāki nekā tie bija tā dēvētajos "treknajos" gados pirms 10 gadiem.

"Privātā sektora parādu slogs ir ļoti mazs, arī valdības parāds Eiropas kontekstā ir zems. Mājokļu pieejamība, ņemot vērā straujo vidējās algas kāpumu, zemās procentu likmes un mēreno mājokļu cenu kāpumu, ir ļoti laba. Vairs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Ārējās tirdzniecības bilance, lai arī joprojām negatīva, ir tuvu nullei - proti, eksporta un importa plūsmas ir praktiski sabalansētas. Ierobežotie darbaspēka resursi veicina strauju vidējās darba samaksas pieaugumu, kas apsteidz ražīguma kāpumu, radot riskus konkurētspējai. Tomēr šī problēma nav ne tuvu tik akūta, kāda tā bija "treknajos" gados," sacīja Strašuna.

Viņa norādīja, ka pasaules ekonomika kopš finanšu un ekonomiskās krīzes sākuma 2008.gadā nav jutusies tik labi kā šobrīd. Mājsaimniecību parādu slogs daudzviet ir sarucis, augošā ekonomikas aktivitāte veicina bezdarba kritumu, kas sāk atspoguļoties straujākā darba samaksas pieaugumā. Uzņēmumi ir atsākuši investēt, bet uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir diezgan labs.

"Tas viss šogad palīdzēs pasaules ekonomikai noturēt pērn sasniegto straujāko izaugsmes tempu pēdējo astoņu gadu laikā. Arī nākamajos pāris gados tas būs jaudīgs, tomēr nedaudz palēnināsies," sacīja Strašuna.

ASV ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma ļoti spēcīga 2,7-2,5% izaugsme, kas 2020.gadā palēnināsies līdz 1,5% darbaspēka trūkuma, augošu procentu likmju un izmaksu, kā arī tirdzniecības ierobežojumu ietekmē, prognozē "Swedbank". Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta, bet arī augošas nenoteiktības un ierobežojošu piedāvājuma puses faktoru dēļ, piemēram, darbaspēka trūkums, augsta jaudu noslodze. Izaugsme vēl arvien būs diezgan laba un plaša, ap 2% šogad, 1,8% 2019.gadā un 1,6% 2020.gadā.

Strašuna skaidroja, ka spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka "naudas drukāšanu" pārtrauks šī gada izskaņā, refinansēšanas likmi pirmo reizi pēc krīzes periodā paaugstinot 2019.gada beigās. Savukārt ASV Federālo rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim.

"Šogad esam piedzīvojuši jaunu protekcionisma vilni, saasinoties tirdzniecības konfliktam starp ASV un Ķīnu, un pastāv risks, ka šis vilnis augs lielāks. Joprojām uzmanības centrā ir ģeopolitika, kas ietver gan reģionālos saspīlējumus un konfliktus (piemēram, Tuvajos Austrumos), gan jaunas starpvalstu sankcijas (piemēram, Krievijai, Turcijai, Irānai). Bažas rada arī parādu slogs dažādos tirgos, piemēram, uzņēmumu parādu nasta Ķīnā, valdību parādu slogs virknē eiro zonas valstu, ASV, kā arī dolāru valūtā emitētais parāds attīstības valstīs (Turcija, Argentīna, Dienvidāfrikas Republika), kas tās padara jutīgas pret ASV procentu likmju celšanu. Brexit sarunu lēnais progress palielina risku, ka sarunas noslēgsies bez kompromisa, kā rezultātā ciestu labvēlīgais tirdzniecības režīms starp abiem blokiem. Mēs sagaidām, ka abas puses tomēr spēs vienoties," stāstīja Strašuna.

Ekonomiste norādīja, ka arvien pieaugošs risks ir klimata pārmaiņu radītā negatīvā ietekme uz ekonomiku un sabiedrību, ko šovasar piedzīvoja arī Latvija. Ja nesekos adekvāta rīcība no politikas veidotājiem, potenciālie zaudējumi no šādu ekstremālu laika apstākļu radītām sekām ar laiku tikai pieaugs. Negatīvo risku ir daudz, bet ir arī daži faktori, kas izaugsmi var paātrināt. Piemēram, tehnoloģiskā progresa radīts straujš ražīguma kāpums, kā arī ievērojami lielākas investīcijas atjaunojamo energoresursu segmentā.

"Pasaules ekonomiku, tai skaitā arī Latviju, negatīvie riski var ietekmēt gan caur svārstībām finanšu tirgos (akciju cenu kritums, valūtu kursu svārstības), gan noskaņojuma pasliktināšanos (piesardzība attiecībā uz investīcijām un patēriņu), gan krītošiem starptautiskās tirdzniecības apjomiem. Sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme tuvākajos gados tomēr būs noturīga pret potenciālo risku ietekmi. Bet viens ir skaidrs - tuvredzīga rīcība politikā un ekonomikā agri vai vēlu iedragā ekonomikas izaugsmes pamatus," piebilda Strašuna.

Uz augšu