Atkritumu kaudzes mežos aug kā sēnes

Grobiņas atkritumu poligons gaida iedzīvotāju atsaucību, iedzīvotāji un pašvaldības cīnās ar naudas trūkumu, vides dienesti cer uz policijas modrību un cilvēku veselo saprātu. Lai gan kopējo situāciju reģionā par traģisku vēl nevar nosaukt, atkritumu kaudzes dabā turpina augt.

Kā aizaudzēt paša sētu ar atkritumiem

Tā ir ķēdes reakcija, kad viena atkritumu kaudze gluži kā mušpapīrs apaug ar aizvien jauniem netīrumiem. Bet, vai piegružotāji iedomājas, ka atkritumi, kas nomesti zemē, negatīvi ietekmē visu apkārtējo vidi – dzīvo radību, kaimiņu zemi, pazemes gruntsūdeņus, kas vēlāk var nokļūt jūrā, upēs vai ezeros, jautā Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītāja Maruta Kaminska. Ir divu veidu atkritumi – sadzīves un bīstamie.

Abiem atkritumu veidiem ir atsevišķas tiem paredzētas speciāli aprīkotas izgāztuves jeb poligoni. Taču cilvēku atstātajās atkritumu kaudzēs mežos un ceļa malās nav nekādas sašķirotas kārtības – viss samests kopā: sadzīves, bīstamie, ķīmiskie atkritumi. Šādās vietās var izveidoties kaitīgi izgarojumi un bīstamas ķīmiskas reakcijas. Pārliecinājāmies, ka, piemēram, Nīcas pagasta nelegālajās izgāztuvēs bijušajā Krievijas armijas teritorijā kopā sasviests viss: dienasgaismas lampas, kas ir bīstamo atkritumu sarakstā to sastāvā esošā dzīvsudraba dēļ, polietilēna plēves, betona bloki, santehnikas paliekas, jūras aļģes un daudz kas cits. Maruta Kaminska saka – šī jau ir bīstamā zona, jo ķīmiskās reakcijas tajā ir prātam neaptveramas. Šajā teritorijā piecdesmit metru attālumā viena no otras jau uzslējušās divas sadzīves un bīstamo atkritumu kaudzes. Turklāt vismaz viena no tām – ar īpašnieka svētību.

M.Kaminska pastāstīja, ka šajā vietā Krievijas armija savām vajadzībām bija izrakusi padziļinājumu. Tagad jaunais zemes īpašnieks šo aleju piepildījis ar būvgružiem, aicinot tajā savu artavu dot ikvienam, kas gribējis bez maksas atbrīvoties no atkritumiem. Tomēr būvgružu vietā alejā samests viss, kas gadījies pie rokas. Lai gan zeme jau vietām izlīdzināta, tās augsne satur vielas, kuras par dabai un veselībai draudzīgām nosaukt nevar. Turklāt virs zemes jau pacēlušās atkritumu kaudzes, kuras vajadzības gadījumā vairs nevarētu izvest lielo apjomu un izmēru dēļ. Šajā vietā īpašnieks bija ieplānojis celt māju, bet nu izskatās, ka paša sētu neatgriezeniski aizaudzējis ar gružiem.

Būt par zemes īpašnieku ir tikai viena medaļas puse. Ir arī jāzina, kā zemi apsaimniekot un uzturēt, lai zemes ekspluatācija atbilstu noteikumiem. Likums neļauj izmest atkritumus tam neparedzētās vietās pat tad, ja tās atrodas uz paša īpašuma. Piesārņojumu daļas vadītāja Aina Sprūde norāda, ka bedru aizpildīšana ar būvgružiem nav aizliegta, taču tas jādara likumīgā ceļā – jāiesniedz Būvvaldei projektu un to jāsaskaņo, jāizņem atkritumu pārvadāšanas atļauja, lai Reģionālās vides pārvalde spētu kontrolēt, kur atkritumi paliek. Jāzina, ar cik daudz un kādiem atkritumiem ieleju var pildīt, jo starp būvgružiem ir arī bīstamie atkritumi, piemēram, šīferis, kas satur azbestu. Tā putekļi ir ilgnoturīgi, un, izmetot šīfera paliekas dabā, indīgā viela var nokļūt augsnē, ganībās un ūdenskrātuvēs, bet pēc tam pārtikā un cilvēka organismā. Tuvākā bīstamo atkritumu glabāšanas vieta ir poligons "Dūmiņi" Saldus rajona Brocēnu pagastā. Tomēr tā pakalpojumu cenas ne visiem ir pa kabatai – par vienu tonnu bīstamo atkritumu jāmaksā 25 lati, turklāt vēl jārūpējas par atkritumu nogādāšanu līdz Brocēniem. Atkritumu apsaimniekotāju uzņēmums "Nordia", kas apkalpo Liepājas reģionu, par pilnu kravu jeb septiņiem kubikmetriem atkritumu prasa 118 latu.

Poligona "Dūmiņi" projekta vadītājs Ģirts Tiļļa pastāstīja, ka no Liepājas rajona līdz šim saņēmuši tikai vienu kravu jeb 2,3 tonnas bīstamo atkritumu. Daļu no pārējiem reģionā saražotajiem atkritumiem likumīgā ceļā apsaimnieko pārstrādes uzņēmumi vai paši ražotāji. Taču daļa tiek nelegāli ierakta zemē vai izbērta, kur pagadās.

Liepājas rajona poligona "Ķīvītes" menedžeris Dainis Ermansons pastāstīja, ka vienas tonnas nodošana maksā 9,70 latu. "Ik dienas saņemam ap 400 tonnām atkritumu no visa rajona, lielākoties no Liepājas," saka D.Ermansons. "Nevēlēšanās vest savus atkritumus uz poligonu ir gan slinkums, gan bailes no cenām, taču ir lētāk tos nodot, nevis izmest tos dabā un pēc tam maksāt naudas sodu policijai. Turklāt pašiem ir patīkamāk staigāt pa tīriem mežiem." Nododot iepriekš pēc materiāla sašķirotus atkritumus, "Ķīvītes" tos pieņem par velti. Arī no vecas gultas vai ledusskapja var atbrīvoties bez maksas.

Visu mežu nosargāt nevar

Katrai meža nomalei klāt stāvēt ir neiespējami, ar nožēlu atzīst Aina Sprūde. Ja mežsargi, policija vai īpašnieks nav nosargājis privāta meža teritoriju no ļaunprātīgas atkritumu izvešanas, saskaņā ar likumu par atkritumu izvešanu jārūpējas zemes īpašniekam. M.Kaminska stāsta, ka dažreiz gan sanāk noķert vainīgo: "Mēs atkritumu kaudzi pārmeklējam. Citreiz izdodas atrast izmestus čekus vai papīrus, kas ļauj mums identificēt atkritumu izvedēju un sastādīt administratīvo protokolu. Esam pat atraduši rūpnīcas "Lauma" audumu atgriezumus lielā daudzumā. Cilvēki reizēm ir ļoti bezkaunīgi, bez bažām izvedot savus atkritumus citu privātīpašumā." Turklāt, redzot, ka viena netīrumu kaudze jau mežā atstāta, cilvēki tai drošu sirdi pievieno nākamo un aiznākamo. Tā no mazas atkritumu čupas izveidojas īsta izgāztuve, kuru grūti kontrolēt vai likvidēt.

Ja atkritumu izvedējus notvert neizdodas, atbildību jāuzņemas īpašniekam. "Viņam teritorija vismaz jāsatīra," stāsta A. Sprūde. "Protams, reakcijas ir dažādas. Soda mērs atkarīgs no tā, vai zeme pieder fiziskai vai juridiskai personai. Tad tas ir attiecīgi mazāks vai lielāks. Ja saimnieks atsakās atkritumus izvest, sods ir bargāks. Ja izturas saprotoši un apņemas atkritumus tūdaļ savākt, neesam ieinteresēti īpašniekam likt maksāt. Tad izsakām tikai brīdinājumu."

Taču bieži vien piesārņotās zemes īpašnieki ir tādā pašā situācijā kā pagastu padomes – naudas, par ko atkritumus izvest, nav un īpašumu nosargāt bieži vien nav iespējams. Ja finanses atļauj, atkritumus izved. Ja neatļauj... "Nabadzība rajonā ir ļoti liela," atzīst Maruta Kaminska. "Poligons ir viens, bet benzīns dārgs. Agrākās izgāztuves ir slēgtas un rekultivētas. Risinājums varētu būt pārkraušanas laukumi pagasta centros. Iedzīvotāji tur izmestu atkritumus un atkritumu apsaimniekotāju mašīnas tās aizvestu uz poligonu. Taču šis projekts daļēji jāfinansē pašvaldībām, un budžetā tam naudas nav paredzētas."

Lielo platību un biezo mežu dēļ pašvaldības bieži vien nezina par reālo situāciju to teritoriju tālākajos stūros. Taču Reģionālās vides pārvaldē ir pārliecināti, ka nav neviens pagasts, kuru meži būtu simtprocentīgi tīri no cilvēku atstātajiem atkritumiem. To "Kurzemes Vārdam" nenoliedza arī pagastu padomēs. Aizputes Pagasta padomes sekretāre Gundega Vēbere novērojusi, ka sadzīves atkritumi mētājas gan ceļmalās, gan mežos, taču vēl neveidojas izgāztuvēm līdzīgas vietas. Daudzi no nevajadzīgajiem priekšmetiem atbrīvojas, izmetot tos pa mašīnu logiem. "Iedzīvotāji ir sūdzējušies, taču mums nav izstrādāti noteikumi, ko šādos gadījumos darīt," teica G.Vēbere. "Varbūt jāpieņem kādi soda mēri, lai situāciju uzlabotu. Taču pie rokas arī nevienu nevaram noķert. Mājas, kas atrodas dziļi mežā, izkontrolēt arī ne."

Pa atkritumu kaudzei gadoties arī Grobiņas pagasta mežos, grāvjos un pēdējā laikā arvien vairāk grants karjeros, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Modris Ekšteins. Vienu daļu atkritumu padome savāca kopā ar bērniem, kurus ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" un SIA "Liepaja RAS" finansiālu atbalstu iesaistīja vides sakopšanas darbos, par to atalgojot mazos darbiniekus ar kabatas naudu un ekskursiju. Arī M.Ekšteins pats ķēris vainīgos un rājies, taču konkrētu sodu piemērot esot grūti: "Nav konkrēta likuma. Vienmēr var izgrozīties un likumu apiet." Galvenā problēma Grobiņas pagastā ir tā pati, kas visā Liepājas reģionā – pārkraušanas laukuma trūkums. "Tāpēc arī rodas nelikumīgas atkritumu izgāztuves mežos un grāvjos," saka padomes priekšsēdētāja vietnieks. "Tomēr vispirms būtu jāmaina cilvēku attieksme, jāiemāca, ka nevar atkritumus mest zemē."

Rucavas pašvaldības komunālās daļas vadītājs Ronalds Gļinovs apgalvoja, ka Rucavas pagasta mežos un piekrastes zonā atkritumus, kur pagadās, visbiežāk izmet iebraucēji no Lietuvas. Lai arī pagasta ļaudis cenšas teritoriju nosargāt, tas ne vienmēr izdodas. Katru pirmdienu Valsts nodarbinātības dienesta darbinieki tūristu atstātos atkritumus savāc.

Vai pašvaldības palīdzēs?

Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā organizē pašvaldības. Tām jāpieņem lēmumi par atkritumu pārstrādes objektu izveidošanu, jāizdod noteikumi par apsaimniekošanas kārtību, jāiegulda savi līdzekļi. Jūlijā Liepājas Reģionālās vides pārvalde izsūtīja Liepājas rajona pagastu padomēm lūgumus ziņot par nelegālās atkritumu izvešanas situāciju to administratīvajās teritorijās, taču atbildes tika saņemtas tikai no diviem – Bārtas un Dunalkas – pagastiem. Pārvaldes vadītājs Leonīds Zeļenskis atzīstas, ka cerējis saņemt vairāk informācijas: "Negribu neticēt, ja man apgalvo, ka kādā pagastā nav nelegālu atkritumu izmešanas vietu, taču nevaru arī piekrist, ka ir apsekota visa teritorija. Visi zina, ka Bernātos valda nekārtība, bet mums, kas esam kontrolējošā iestāde, par to Nīcas pagasts nav ziņojis. Kā šādā situācijā varam kaut ko mainīt? Ja atkritumu apsaimniekošanas procesā nebūs iesaistīti visi – pašvaldības, policija, zemes īpašnieki un paši iedzīvotāji, mēs turpināsim dzīvot piesārņotā vidē. Protams, viss parasti atduras pret finansēm, taču ikviena pašvaldība ekoloģiskās situācijas sakārtošanai var lūgt finansējumu Vides aizsardzības fondā, ne tikai gaidīt, ka ES kādā dienā piešķirs naudu." Tā kā pagastu padomēs daudzi pašreiz ir atvaļinājumā, septembrī pārvalde darbu pie rajona teritoriju apzināšanas turpinās.

Neatrisināta problēma laukos ir zemnieku saimniecību atkritumi – minerālmēslu maisi, ķimikāliju iepakojumi, plēves. Citi jau izņēmuši to apsaimniekošanas atļaujas, taču daudzi iepakojumus ierok zemē vai izmet neatļautās vietās. Piesārņojumu daļas vadītāja Aina Sprūde iesaka tādus atkritumus kā iepakojumus un būvgružus salikt lielajos minerālmēslu maisos, cieši nosiet un uzglabāt līdz brīdim, kad radīsies iespēja tos aizvest uz poligonu. Īrēt lielos konteinerus smago atkritumu izmešanai lielākoties var atļauties tikai uzņēmumi, bet pašvaldību budžetā nav vēl paredzēti līdzekļi to iegādei un novietošanai pagasta centros kopējai lietošanai. A.Sprūde cer, ka nākotnē izdosies piesaistīt ES naudas līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas problēmu risināšanai. Bet tikmēr nepārvērst rajona mežus un atpūtas vietas par izgāztuvēm var tikai pašu iedzīvotāju apziņa, ka atkritumu īstā vieta ir gružkaste.