Latvijas Radiācijas drošības centram nav oficiālas informācijas no Zviedrijas par Baltijas jūrā ieplūdušo radioaktīvo cēziju. Nav arī plānots šādu informāciju pieprasīt, jo centrs uzticas starptautiski pieņemtajai praksei par bīstamu situāciju izziņošanu.
Baltijas jūrā izplūdušo cēziju ignorē (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā paredz nekavējoties informēt kaimiņvalstis, un, ja tas šoreiz nav izdarīts, bīstamība nepastāv, Neatkarīgajai teica Radiācijas drošības centra inspekcijas nodaļas vadītājs Jūlijs Strebkovs.
No Zviedrijas kodolspēkstacijas Forsmarkā, kas atrodas Baltijas jūras krastā iepretim Somijas pilsētai Turku, jūrā trešdien ieplūduši notekūdeņi ar palielinātu radioaktīvā cēzija saturu. Pēc Zviedrijas Valsts radiācijas aizsardzības pārvaldes ziņām, radioaktīva cēzija līmenis ir desmit reižu augstāks par normālo, bet vēl nav sasniedzis bīstamu robežu. Zviedrijas radio informē, ka, iespējams, sarūsējusi kāda no tvertnēm, kurās tiek glabāti atkritumi ar zemu un vidēju radioaktivitātes līmeni, un no turienes radioaktīvais cēzijs varējis nokļūt notekūdeņu sistēmā. Cēzijs ir bīstama radioaktīva viela.
Latvijā ziņas no visas pasaules par iespējamu radioaktīvo vielu nonākšanu vidē saņem Radiācijas drošības centrs, kura speciālisti Neatkarīgajai vakar atzina, ka nekāda informācija no Zviedrijas nav saņemta.
Centram ir tikai ziņas, kas izplatītas masu medijos. Eksperti arī nedomā pieprasīt papildus informāciju no Zviedrijas. Ir izstrādāta sistēma, kas paredz nekavējoties informēt attiecīgās instances bīstama radioaktīvā piesārņojuma gadījumā, skaidro J. Strebkovs: "Ja noplūde būtu bīstama, mēs to uzzinātu desmit reižu ātrāk nekā žurnālisti". Ziņas par noplūdēm parādās periodiski un ne visam, kas rakstīts, varot ticēt. Tomēr neziņa – kas īsti noticis Forsmarkā – neliek speciālistiem painteresēties par notikušo sīkāk. Arī centra vecākais eksperts Guntis Liepa sacīja, ka par noplūdēm vai par nelegālu radioaktīvo avotu pārvietošanu centram ziņo no visas pasaules un bieži visu neesot iespējams pārbaudīt. "Tāpēc uzticamies organizācijām, kuru pienākums ir ziņot par briesmām, piemēram, Starptautiskajai atomuzraudzības aģentūrai," stāstīja G. Liepa. Šāds pienākums ir arī pašam uzņēmumam. "Ja var ticēt medijos ziņotajam, izplūdušais cēzija daudzums ir niecīgs un briesmas mums nedraud," apgalvoja abi speciālisti.