Mēs, Latvijā dzīvojošie, labi zinām, ka Āzijā uzturā lieto suņu gaļu, Francijā delikatese skaitās varžu kājiņas un tepat netālu, Krievijas ziemeļgalā, cieņā ir zirga gaļa. Šo uzskaitījumu varētu detalizēti turpināt vēl un vēl, un gandrīz pie katra no "apēdamajiem eksotiem" lielākajai daļai latviešu to kumoss rīklē iesprūstu. Toties daudz pielaidīgāka ir mūsu attieksme pret dzīvnieku ādu izmantošanu apavu, drēbju u.c. aksesuāru lietošanā.
Precēm no cilvēka labākā drauga – nē! (50)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesa, lielākajai daļai no mums, domājams, tomēr būtu iebildumi Rīgas ielās špacierēt suņādas kažokā vai pie dīvāniņa ik vakaru kājas pasildīt kaķādas paklājiņā. Diemžēl, izrādās, tieši šādu preču īpašnieks varat būt arī jūs, pat nenojaušot, kas par kustoni no savas dzīvības šķīries, lai cilvēkam tiktu manta... Tirgū nopērkams viss Pirms kāda laika "Dzīvnieku drauga fonda" Latvijas pārstāvji veica izmeklēšanu: kā parasti pircēji apstaigājot Rīgas Centrāltirgu, kā arī tos tirdzniecības pseidocentrus, kuros tirgo to pašu tirgus preci, lai noskaidrotu - kādas izcelsmes un no kādiem dzīvniekiem izgatavoti kažoki, paklājiņi u.c. aksesuāri ir nopērkami. Tā kā fonda aktīvisti ne jau uz dullo šo eksperimentu veica, proti, bija ļoti pamatotas aizdomas, ka brīvi varam nopirkt kažokus no suņu un kaķu ādām, tad ne pārāk liels bija viņu pārsteigums, konstatējot: cilvēka labākais draugs kažoka "formātā" ir brīvi pieejams vai katrā trešajā tirgusbūdā. Par savu atklājumu "Dzīvnieku drauga fonds" informēja Pārtikas un veterināro dienestu, kurš, protams, veica savus izmeklējumus. Diemžēl ne pārāk sekmīgi. Visticamāk, PVD inspektori tirgotājiem neslēpa savu piederību dienestam, līdz ar to uzzināja, ka Latvijā tiek tirgoti dažādu pasaules dzīvnieku kažoki, tikai ne darināti no suņiem vai kaķiem. Taču, pat ja PVD inspektoriem tirgotāji būtu tikpat godprātīgi atzinuši: tas ir suņādas kažoks, iebilst nevarētu. Latvijas likumdošana to neliedz... ES plāno liegumu Tomēr, šķiet, šī pagaidām tikai neētiskā (bet ne nelikumīgā!!!) problēma lēnītēm sāk kustēties risinājuma virzienā. Eiropas Savienības institūcijās jau vairākkārt uzsāktas diskusijas par suņu un kaķu kažokādu importa aizliegumu visā savienībā; to jau vairākus gadus pieprasa dažas dalībvalstis Zviedrijas vadībā. Taču vilciens nav kustējies no vietas. Tomēr nule kā ES veselības un patērētāju aizsardzības lietu komisārs Marka Kiprianu nācis klajā ar ierosinājumu aizliegt (!!!) suņu un kaķu kažokādu importu ES, jo bloka dalībvalstīs – tai skaitā arī Latvijā - katru gadu tiek ievests liels daudzums cilvēka labāko draugu kažokādu, bieži vien neinformējot vai pat maldinot pircēju par to, kāda dzīvnieka āda izmantota. Šo Kiprianu rosinājumu atbalsta daudzas Eiropas, tai skaitā Latvijas, dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Āzijas neētiskais imports Kā RB informēja "Dzīvnieku drauga fonda" pārstāve Solvita Vība, oficiāla statistika par suņu un kaķu kažokādu proporciju tirgū nav pieejama, jo Latvijas un arī ES likumi nepieprasa marķēt (pievienot birku ar informāciju) kažokādas izstrādājumus, norādot, no kāda dzīvnieka tas iegūts. Tiek uzskatīts, ka aptuveni 80% no visām tirgū pieejamajām kažokādām ir ūdeļu, bet pārējās pārsvarā lapsu, kā arī nedaudz sesku, jenotu, nutriju, šinšillu un trušu. Tomēr, pieaugot tekstilpreču, apģērbu un apavu eksportam no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, kur suņu un kaķu audzēšana kažokādu ieguvei ir plaši izplatīta, šo mājdzīvnieku kažokādu tirgus daļa pēdējos gados visdrīzāk ir palielinājusies... Katru gadu kažoku iegūšanai Āzijā tiek nogalināti aptuveni divi miljoni suņu un kaķu! Ķīnā, Korejā un Taizemē šie dzīvnieki tiek nežēlīgi slepkavoti gaļas dēļ, to ādu pārdodot kažoku ražošanai. Arī Filipīnās kaķi tiek nogalināti kažokādu vārdā. Tomēr apgalvojums, ka kažokāda ir blakusprodukts suņu un kaķu gaļas industrijā, ir apšaubāms, jo tirgū nonākušo šo mājdzīvnieku kažokādu apjoms krietni pārsniedz gaļas industrijas apmērus. Šoks maina likumu Vienu no plašākajiem pētījumiem 1999. gadā veica ASV dzīvnieku aizsardzības organizācijas Humānā sabiedrība (Human Society of United States), kuras izmeklētāji, apmeklējot kažokādu audzētavas Āzijā, noliktavās atrada 50 000 kaķu un tikpat daudz suņu ādu. Izmeklēšanas rezultātu publiskošana izraisīja plašu sašutumu Amerikas sabiedrībā, un 2000. gadā ASV aizliedza suņu un kaķu kažokādu importu un tirdzniecību. Pēc ASV tirgus slēgšanas galvenais šādu produktu noieta tirgus ir Eiropa. Par laimi, nebūt ne visās Eiropas valstīs ir atļauts rejošos un ņaudošos četrkājus dīrāt kažokos. Pēc dzīvnieku aizsardzības organizāciju veiktajām izmeklēšanām un spēcīgām kampaņām Itālija 2002. gadā aizliedza kaķu un suķu kažokādu importu un tirdzniecību. Dānijā šāds likums tika pieņemts 2003. gada maijā. Francijā kaķu un suņu ādas un to produktu ievešana liegta 2003. gada novembrī, Beļģijā - 2004. gada 4. janvārī stājās spēkā likums, aizliedzot kaķu, suņu, roņu ādu un to produktu importu. Grieķijā 2004. gadā tika apstiprināts jauns dzīvnieku aizsardzības likums, kas aizliedz suņu un kaķu audzēšanu to kažoka, ādas vai gaļas iegūšanai un farmaceitisku vai citu materiālu ražošanai. Tiesa, tajā nav iekļauts kaķu un suņu produktu tirdzniecības aizliegums. Kas notiek Latvijā? Latvijā pašreiz dzīvnieku aizsardzības organizācijas rosina likumdevēju pieņemt līdzīgus normatīvos aktus, kas aizliegtu suņu un kaķu kažokādu importu. Zinot, ka nekavējoša importa aizlieguma noteikšana, balsoties tikai uz ētiskiem dzīvnieku labturības apsvērumiem, varētu būt sarežģīta, dzīvnieku aizsardzības organizācijas vēlas vismaz panākt obligātu kažokādu marķēšanu (birkas pievienošana), skaidri norādot ādas izcelsmi. Tāds marķējums ļautu pircējiem apzināti neiegādāties tos dzīvnieku izcelsmes produktus, kuru ražošanā nav ievēroti dzīvnieku aizsardzības pamatprincipi. Bet to, vai Latvijas atbildīgās institūcijas patstāvīgi spēs pieņemt mājdzīvnieku kažokādu ražošanas un tirdzniecības barbarismu likvidējošu normu vai tomēr tikai ES direktīvas spiestas – laiks rādīs... *** DER ZINĀT! Vislielākā kaķu un suņu kažokādu un to produktu ražotājs un eksportētāja ir Ķīna. Daļa no dzīvniekiem tiek audzēti speciālās fermās, pārsvarā Ķīnas ziemeļos, kur aukstais klimats "uzlabo" dzīvnieka kažoka kvalitāti un biezumu. Kaķu un suņu āda tiek izmantota kažoku, paklāju, cimdu, cepuru, somiņu, mēteļu apkakļu, aproču un pat dzīvniekiem paredzēto rotaļlietu ražošanai, kā arī bungām un citiem mūzikas instrumentiem. Latvijā, kā daudzviet Eiropā, kaķu un suņu kažokādu produkti no Āzijas tiek pārdoti ar maldinošu marķējumu: suņu āda tiek marķēta kā Āzijas šakāļa, bebra, jenota vai vienkārši kā mākslīgā, vai kādu eksotisku dzīvnieku āda. Kaķu āda bieži vien tiek marķēta kā mājas vai savvaļas kaķa, truša vai kalnu kaķa āda. Vienam mētelim ir nepieciešamas 24 kaķu ādas vai 10 - 12 suņu ādas. Šis skaitlis ir daudz lielāks, ja tiek izmantoti kaķēni vai kucēni. Tiklīdz kaķa vai suņa kažokāda ir trimēta, apgriezta vai krāsota, tā ir praktiski neatšķirama no ūdeles vai lapsas kažokādas. Lai neapgāžami pierādītu dzīvnieka ādas piederību, tai ir jāveic DNS analīzes. Kažokādas zinātniska pārbaudīšana ir ļoti sarežģīta un dārga, kā arī trūkst laboratoriju, kas būtu specializējušās šajā nozarē.