Jau sen zināms, ka Baltijas jūra ir ne tikai slima, bet arī tiek uzskatīta par zemeslodes piesārņotāko jūru. Šeit norisinās visaktīvākā kuģošana un dažas zvejoto zivju sugas, piemēram, lašus un siļķes, ir aizliegts eksportēt uz Eiropas Savienību.
Baltijas jūras klīniskā nāve. Pagaidām dažviet (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zviedrijas valdības vides aizsardzības komitejas jaunākajā ziņojumā ir teikts, ka Baltijas jūras ekosistēma, iespējams, jau ir mirusi ieilgušās eitrofizācijas rezultātā. Eitrofizācija ir ūdensbaseina bagātināšanās ar biogēniem, kas stimulē fitoplanktona rašanos. Šāds piesārņojums ir raksturīgs ūdensbaseiniem, kuros ūdens atjaunojas ļoti lēnām, jo tas saņem pārāk daudz barības vielu - fosfora un slāpekļa, kas ne tikai atrodas ūdenī dabiskā ceļā, bet arī kā cilvēka radītā piesārņojuma rezultāts. Ūdensaugi uzņem sadzīves ķīmijas iepludināto fosforu un slāpekli un strauji vairojas. Jau sen Baltijas jūras ūdens nav dzidrs.
Vasarās, kad novērojama "ūdens ziedēšana", dziļākajos jūras slāņos skābekļa katastrofāli trūkst. Baltijas jūrā vairāku desmitu tūkstošu kvadrātkilometru platībā jūra atrodas klīniskās nāves stāvoklī. Lielas platības ir pārvērtušās zemūdens tuksnesī. Zinātnieki bažījas, ka šī slimība var izrādīties neārstējama.
Kaut Baltijas jūras nāves apliecība vēl nav izrakstīta, par tās stāvokli jau nopietni satraucas vairums deviņu jūras baseina valstu. Neskatoties uz reģionālo sadarbību jūras ekoloģijā, kas sākās vēl 1970. gados (Helsinku komisija Baltijas jūras aizsardzībai), procesā jau ieguldītie miljardi nav nesuši jūtamus augļus, izņemot uzlabojumus atsevišķās piekrastes zonās. Tamdēļ zviedru zinātnieki aicina pastiprināt soļus Baltijas jūras piesārņošanas nepieļaušanai, viņi jau runā par nepieciešamību radikāli pārskatīt šīs cīņas stratēģiju nolūkā glābt vēl glābjamo.