Smēķētāja ādas īpatnības

Tomēr, lai atteiktos no smēķēšanas, ir vajadzīgs milzu gribasspēks. Miljoniem cilvēku dzīvo ar apziņu «jā, smēķēt ir slikti, nikotīns ir inde, taču es turpināšu to darīt!».

Plaušu vēzis, bronhu un plaušu sistēmas slimības, gastrīts, sirds išēmiskās slimības — šie visi ir plaši zināmi smēķēšanas «blakusefekti». Taču pavisam nedaudzi kaislīgie pīpmaņi zina, ka nikotīns postoši iedarbojas arī uz cilvēka ādu. Tabakas dūmos esošajām vielām piemīt vazikonstruktora iedarbība jeb, parastu cilvēku valodā runājot, tās sašaurina sīkos asinsvadus, tāpēc šūnām ir traucēta asins pietece, līdz ar to tās izjūt skābekļa deficītu.

Zinātnieki pierādījuši, ka to cilvēku, kas dienā izsmēķē vismaz piecas cigaretes, organisms lielāko daļu dienas pārcieš savdabīgu «skābekļa badu», kas postoši ietekmē vielmaiņu. Kādu laiku dabiskās rezerves palīdz kompensēt šo stāvokli, tomēr drīz pienāk brīdis, kad visas iekšējās rezerves ir iztērētas, un tad vielmaiņas problēmas kļūst redzamas ar neapbruņotu aci.

Pietiek ar diviem smēķēšanas gadiem, lai ādas struktūrā rastos acīmredzamas pārmaiņas. Kosmetologi šo procesu sauc par «tabakas transformāciju». Epiderma, izjūtot pastāvīgu «asinsrites deficītu», kļūst blāva un nespodra — mainās krāsa, faktūra un elastīgums. Pirmkārt, mitruma trūkums padara ādu ievērojami plānāku. Otrkārt, āda iegūst dzeltenīgi pelēku toni un ātri zaudē savu dabisko elastību. Visas šīs pārmaiņas ietilpst jēdzienā «smēķētāja āda». Pastāv arī tāds termins kā «smēķētāja seja», ar kuru saprot ārienes pārmaiņas, ko izraisa regulāra cigarešu dūmu ieelpošana. Pīpmanim ar stāžu ievērojami mainās vaigu kaulu izvirzījums, asi iezīmējas ieliekumi ap nāsīm, savukārt pie lūpu kaktiņiem veidojas divas simetriskas rievas. Papildus šīm pārmaiņām smēķētājiem ļoti agri ap acīm parādās krunciņas.

Ādas novecošana

Sen zināms, ka smēķētāji izskatās daudz vecāki par saviem nesmēķējošajiem vienaudžiem. Šis novērojums ieinteresēja zinātniekus, kas ar sev raksturīgo fanātismu un enerģiju ķērās pie dziļākiem pētījumiem. Tika atklāts, ka tabaka kalpo kā savdabīgs starta mehānisms, kas aktivizē kolagēna šķelšanos. Šīs olbaltumvielas iznīcināšana izraisa traģiskas sekas — āda, zaudējot savu pamatslāni, strauji kļūst ļengana, ar katastrofālu ātrumu sāk veidoties krunciņas, turklāt katrs nākamais smēķēšanas gads tikai paātrina to veidošanos. Sv. Džona universitātes (Londonā) zinātniskais personāls pierādīja, ka smēķētājam grumbas veidojas 4,7 reizes ātrāk nekā nesmēķētājam. Šo rezultātu publiskošana Apvienotajā Karalistē sacēla pavisam nelielu jezgu: protams, sievietes šo faktu uztvēra sāpīgāk — statistika rāda, ka smēķējošo britu sieviešu skaits samazinājās par dažiem procentiem. Tik tiešām — vai šis nav pietiekams iemesls, lai atmestu nelāgo ieradumu? Tomēr smēķētāju vairākumam iepazīšanās ar šiem faktiem izraisa īstu stresu, ko samazināt spēj tikai… cigarete.

Šādiem cilvēkiem vislabākais būtu pievērst savu uzmanību jaunākajiem zinātnes sasniegumiem. Protams, neviens nevar garantēt acumirklīgu atbrīvošanos no krunciņām vai arī veselīga sārtuma atgūšanu, taču ir līdzekļi, kas palīdz samazināt smēķēšanas postošo ietekmi. Šie līdzekļi palēnina novecošanos, uzlabo sejas krāsu un palielina ādas elastību. Pirmām kārtām šāds efekts piemīt «skābekļa kosmētikai», kas salīdzinoši nesen parādījusies arī Latvijā. Tā neitralizē visu nelaimju pamatcēloni — skābekļa deficītu. Saņemot pietiekamu «dzīvības gāzes» devu, āda pamazām sāk atgūt savu normālo struktūru.

Jāņem vērā, ka skābeklim ir arī negatīvā puse — tas, tāpat kā, piemēram, hlors, darbojas arī kā ļoti agresīvs oksidētājs. Lai neitralizētu oksidēšanās procesus, kopšanas līdzekļiem pievieno antioksidantus. Parasti šo lomu veic A un E vitamīns, reizēm arī visiem zināmais koenzīms Q10. Visas šīs sastāvdaļas ir īpaši aktuālas smēķētāja ādai — tabakas dūmi veicina brīvo radikāļu veidošanos, kas paātrina novecošanos. Antioksidanti ķīmiski reaģē ar skābekli un padara to nekaitīgu.

Jāpiebilst, ka skābekli saturošajai kosmētikai nav blakusefektu un lietošanas ierobežojumu. Tā ir paredzēta jebkuram vecumam un ādas tipam. Tomēr lietošanā ir jāievēro kāda nianse — pirms skābekļa kosmētikas uzklāšanas uz sejas, kakla vai ķermeņa ādas, tā jānotīra, lai antioksidanti «neiestrēgtu» ādas netīrumos, bet tiktu dziļākajos slāņos. Šis ir vienīgais nosacījums efektīvai krēma lietošanai.

Starp citu, smēķētāja ādai ir ievērojami zemākas aizsardzības īpašības, tāpēc tā ļoti slikti panes UV gaismu. Normāla epiderma spēj pretoties saules starojumam 15–20 minūtes, un tikai tad sākas oksidēšanās procesi, kas veicina novecošanu. Savukārt smēķētājiem šis rādītājs ir divas reizes zemāks — viņi saulē var justies droši tikai 7–10 minūtes. Tieši tāpēc smēķētājiem jāizmanto dekoratīvā kosmētika, kam ir UV starojuma aizsardzības filtrs. Vienalga, vai tā ir lūpu krāsa, pūderis vai tonālais krēms, visiem šiem līdzekļiem jābūt ar SPF (Sun Protective Factor) iedarbību. Citādi ādas «nikotīna novecošanai» pievienosies fotonovecošana, kas veicinās visnepatīkamāko rezultātu. Tādēļ jāsāk rīkoties — ja nespēj atmest smēķēšanu, vismaz izvēlies pareizu kosmētiku!

Dažos vārdos par zobiem

Agri vai vēlu jebkuram tabakomānam par realitāti kļūst dzeltenais zobu tonis. Lielākā daļa smēķētāju ir pārliecināti, ka tikt galā ar šo neērtību palīdzēs īpašās «smēķētāju zobupastas». Jā, stomatoloģiskās kosmētikas līdzekļu daudzveidība balina dzeltenīgo zobu emalju, tomēr nedrīkst piemirst, ka arī šim procesam ir savas nepilnības.

Kādas? Jebkuras balinošās pastas pamatsastāvdaļa ir abrazīvas daļiņas, kas darbojas kā savdabīgs «pulētājs», mehāniski tīrot uz zoba emaljas izveidojušos dzeltenīgo plēvīti, tas ir, tās darbojas tāpat kā skrāpis, ko izmantojam virtuvē — piedegušu katlu beršanai. Balinošās iedarbības pakāpe ir atkarīga no cieto daļiņu izmēra: jo spēcīgāku efektu sola pastas ražotāji, jo augstāka ir pastas abrazivitāte, un tas nozīmē nesaudzīgu apiešanos ar zobu cietajiem audiem. Nav noslēpums, ka «smēķētāju zobu pastās» tiek izmantoti visagresīvākie abrazīvi, kas ne tikai ļoti veiksmīgi notīra dzeltenos nikotīna nosēdumus, bet arī ļoti aktīvi «tīra» zobu emalju. Šāda traumatisma pakāpe diktē tikai vienu nepārkāpjamu noteikumu — «smēķētāju» zobu pastas nedrīkst izmantot ik dienu. Speciālisti iesaka tīrīt zobus ar šīm pastām ne biežāk par trim reizēm nedēļā. Šāds režīms ir optimāls, lai samazinātu dzeltenās plēvītes bojāšanos un maksimāli maz bojātu emalju.