Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11349015t1hc273.jpg)
Pagaidām ir maz iedarbīgu zāļu, kas ārstētu parastās saaukstēšanās slimības.
Taču pret šīm slimībām joprojām labi palīdz dabas līdzekļi — zāļu tējas, medus ar pienu, ķiploki un sīpoli, rutki u. c.
Ikvienam ir pazīstami nepatīkamie saaukstēšanās simptomi: iesnas, kakla sāpes, klepus, augsta temperatūra. Vīrusinfekcijas gadījumā svarīgi uzņemt daudz šķidruma, C vitamīnu un ievērot gultas vai vismaz mājas režīmu.
Visbiežāk ar saaukstēšanās slimībām tiekam galā bez ārsta, tikai ar aptiekāra palīdzību vai pašārstējoties. Tāpēc vērts kaut nedaudz orientēties ārstniecības augu īpašībās. Zāļu tējas atkarā no to iedarbības dala vairākās grupās, taču vienam ārstniecības augam var piemist vairākas īpašības.
Sviedrējošas tējas. Vienkāršākais veids, kā pazemināt augstu temperatūru (augstāka par 38,5ºC), ir ieņemt pretdrudža līdzekli, piemēram, paraceptamolu. Taču sen zināms, ka liepu, māllēpju, meža zemeņus, aveņu, rožu un upeņu augļi, upeņu lapu un mārsila tēja labi pazemina augstu temperatūru. Sviedrējošā tēja jādzer karsta.
Pretmikrobu tējas. Tās ir kliņģerīšu, kumelīšu, liepu un māllēpju ziedi, brūklenes, mellenes, meža zemenes, lielās ceļtekas, asinszāļu, mārsila, raudenes, Islandes ķērpja laponis. Šīs ir tikai tautā pazīstamākās tējas, aptiekāra arsenāls ir vēl daudz plašāks.
Pretiekaisuma īpašības piemīt kliņģerīšu, kumelīšu, liepu, māllēpju, melnā plūškoka un pelašķu ziediem, ķimeņu, melleņu, melnās aronijas, parastā anīsa un upeņu augļiem, eikalipta, lielās ceļtekas, māllēpes, nātru, salvijas un upeņu lapām, asinszāļu, raudenes, sunīša, vijolīšu un mārsila lakstiem, ozola mizai, bērzu un priedes pumpuriem, alteju un lakricu saknēm, meža retēja sakneņiem, ālantes sakneņiem un saknēm.
Tējas, kas veicina atkrēpošanu: liepu, māllēpju un pelašķu ziedi, fenheļa, ķimeņu, paegļa, parastā anīsa augļi, eikalipta, lielās ceļtekas un māllēpes lapas, mārsila, raudenes un vijolīšu laksti, purva vaivariņa vasas, Islandes ķērpja laponis, bērzu un priežu pumpuri, alteju un lakricu saknes, ālantes sakneņi un saknes, gaiļbiksīšu sakneņi ar saknēm.
Izvilkumu gatavo no drogām, kas pirms tam rūpīgi sagrieztas, saberztas vai samaltas. Ārstējoties vēlams pēc nedēļas to nomainīt ar citu drogu vai to maisījumu.
Akūtu elpceļu slimību un gripas gadījumā fitoterapijas kurss ilgst 2–3 nedēļas, akūta bronhīta gadījumā 3–4 nedēļas. Ārstēšanās pirmās 3–5 dienas (akūta bronhīta gadījumā pirmās 6–8 dienas) ieteicams lietot palielinātu daudzumu drogu izvilkuma. To gatavo termosā, aplejot 4–6 ēdamkarotes drogu ar 0,7–1 1 verdoša ūdens un ļaujot dažas stundas ievilkties. Ja vajadzīgs, šo izvilkumu var lietot jau pēc 30 min. To dzer siltu 3–4 paņēmienos dienas laikā. Pēc tam dienas devu mazina līdz 0,5 1 (drogu ņem atbilstoši mazāk). Citu elpceļu slimību (pneimonija, eksudatīvs pleirīts, hronisks bronhīts, bronhektāzes, plaušu tuberkuloze, bronhiālā astma u. c.) gadījumā fitoterapija ir medikamentozas ārstēšanas palīglīdzeklis. To lieto ārsta uzraudzībā.
Ja klepus nedēļas laikā nav mazinājies un pašsajūta ir slikta, paaugstinājusies ķermeņa temperatūra vai pievienojušies citi simptomi, jāmeklē ārsts.