«Manu mazu mērkaķīti, ū, ū, ū... nepaliec par vientulīti»

Skumjš klauns ar pērtiķēnu – tāds sižets Eiropas glezniecības vēsturē ir visai bieži sastopams. Māksliniekus galvenokārt interesējusi cirka īpašā vide, bet tur bez dresētiem pērtiķiem neiztikt.

Arī vietējiem ražotājiem džungļu simboli nav sveši. Akciju sabiedrības "Rīgas piensaimnieks" populārā sulas saldējuma "Jungle pop" iesaiņojumu rotā nebēdnīga pērtiķēna attēls. Šis radījums savulaik bija redzams arī uz jogurta "Zilonītis" pakas. Rīgas maiznieki un konditori šogad jau laikus ir pasūtījuši māksliniekiem stilizētu pērtiķu siluetu formiņas piparkūku cepšanai. Citādi nemaz nevar būt, jo tuvojas 2004. – Pērtiķa – gads. Mēs esam iemācījušies neapjukt tradīciju "kokteilī". Vispirms svinam senlatviešu saulgriežus un kristīgos Ziemassvētkus, bet ciklu noslēdz ķīniešu Jaunais gads. Pērtiķa raksturs ir gana nešpetns, tāpēc jācenšas džungļu skaistuli nekaitināt. Komforts un izklaides Zooloģiskā dārza pērtiķu vecais paviljons ir slēgts. Dzīvniekiem iekārtotas jaunas, elegantas "savrupmājas" ar stiklotām sienām un tīklotiem jumtiem. Informācijas nodaļas darbinieks Māris Lielkalns skaidro, ka pārmaiņas nosaka zoodārza jaunā filosofija: "Nebrīvē dzīvnieki visvairāk cieš no garlaicības. Tāpēc mītnes ir jāiekārto tā, lai zvēri neatrastos lielā barā, nejustos iesprostoti, lai tiem būtu nodarbošanās un izklaides. Pērtiķu jaunajās kotedžās, kas katras sugas atšķirīgiem īpatņiem ierīkotas atsevišķi, atrodas dabiski un mākslīgi augi, zari, grotas, kur paslēpties un kāpelēt." Šimpanzes, gorillas un orangutanus Zooloģiskajā dārzā velti meklēt. Šeit dzīvo tikai miniatūri pērtiķi. Svarīgs ir nevis dzīvnieku daudzums, bet kvalitāte. Priekšroka ir jādod apdraudētām un reti sastopamām sugām, jācenšas panākt to sekmīgu vairošanos un dzīvnieku bioloģiskām prasībām piemērotu apstākļu nodrošināšanu. Tāpēc visas jaunās mītnes ir veidotas saskaņā ar Eiropas Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijas augstākajiem standartiem. Japāņu lepnums – makaki Pērtiķu sugas lielākie pārstāvji Zooloģiskajā dārzā ir Japānas makaki ar smilškrāsas kažoku un rozā "seju". Pirms dažiem gadiem ar transportlidmašīnu tie atvesti no Kobes Zooloģiskā dārza Japānā apmaiņā pret Rīgas slavenību – zilonīti Zuzi. Ar to pašu reisu Latvijā ieradās arī vairākas Japānas dzērves, kas tagad ir politiķa Viļa Krištopana ģimenes aizbildnībā. "Nebrīnieties! Labvēļi ir vairākiem dzīvniekiem. Aizbildņi jeb krustvecāki regulāri ieskaita naudu iestādes kontā dzīvnieku uzturēšanai un zoodārza kolekcijas popularizē sabiedrībā," norāda Māris Lielkalns. Makaku mītnē uzturas divas saimes. Tās "priekšnieks" esot seniors, saukts par Mārtiņu. Pavasarī pērtiķu mammai piedzima mazulis, kas jau ir pusauga kaķēna lielumā. Makaki ir vistālāk ziemeļos dzīvojoša pērtiķu suga, tāpēc Latvijas klimatā jūtas labi. Trūkst vienīgi karsto avotu, kas makakiem ir viegli pieejami "etniskajā" dzimtenē. Šīs sugas pērtiķi pārtiek no sēklām, ogām, augļiem. Makaki, gluži tāpat kā kāmji, barību mēdz glabāt vaigu maisiņos. Parasti tiem dzimst viens mazulis, kas ilgu laiku pavada mammai uz vēdera vai muguras. Glāsti patīk visiem Apmeklētājus makaki sagaida ar atieztiem zobiem un ziņkārīgiem skatieniem. Kāds pērtiķu pāris tūdaļ sāk demonstrēt savu intimitāti. Tā ir pārošanās imitācija, lai mazinātu stresu un vienlaikus atklātu tēviņa pārākumu barā, skaidro Māris. Zobu rādīšana savukārt nozīmējot: "Tie ir mani ieroči. Ja nemācēsi uzvesties, vaino pats sevi!" Pērtiķu iemīļota nodarbošanās ir tā dēvētā blusošanās – tie viens otru maigi apskauj un ar pirkstiem cītīgi pārmeklē partnera kažoku. "Zvēru kažoki ir ideāli tīri, blusu tajos nav. Šādā veidā makaki demonstrē maigumu. Kuram gan nepatīk glāsti? Spalvās pērtiķi meklē arī sāls kristāliņus, kas tiem ļoti garšo," zvēru uzvedību komentē biologs. Reiz kāds makaks pamanījies izsprukt un sācis klejojumus pa Mežaparku. Meklēšanai tikuši mobilizēti policisti, zemessargi un pat karavīri. Pērtiķis atrasts spēlējamies bērnudārza teritorijā. Latvijā aizliegts turēt pērtiķus mājās, tomēr ir bezatbildīgi cilvēki, kuri noteikumus ignorē. Māris Lielkalns iesaucas: "Pērtiķis dzīvoklī – tās ir šausmas! Iedomājieties, ka diendienā esat kopā ar vandali un huligānu, kas nav prognozējams un regulējams, turklāt vēl uzvedas kā īsts sivēns. Smakas, netīrība un haoss! Pērtiķis valdīs jebkurā gadījumā, un dzīvokļa saimnieks kļūs par "īrnieku"." Ģimenes harmonijas paraugs Tropu mājā, kas tika atvērta 2001. gadā, mīt parastie kalitriki, saukti par lāčausīšiem. Pērtiķēni nav lielāki par pieauguša cilvēka delnu, tiem ir krāšņas ausu spalvas, maza bērneļa sejas izteiksme un iespaidīga garuma aste. Zooloģiskā dārza kolekcijā ir dažādu sugu kalitriki, taču skatītāji visbiežāk pulcējas pie lāčausīšiem. Kustoņi ir ļoti dzīvīgi un rotaļīgi. Brīvībā mītošie ar asajiem nadziņiem izgrauž koka mizā caurumiņus, no kuriem nepārtraukti sūcas sula. Tā ir pērtiķu galvenā pārtika. Zooloģiskajā dārzā parastie kalitriki ēd speciālas granulas. Mazuli uz muguras vispirms auklē māte, pēc tam – papucis. Piedzimstot pērtiķēns sasniedz vienu ceturtdaļu no mātes svara, kas dzīvnieku pasaulē ir liels retums. Angļi kalitrikus dēvējot par lauvu pērtiķiem, stāsta Māris. Uzmanīgi aplūkojot dzīvnieciņa profilu, var pamanīt līdzību ar "džungļu karaļa" aprisēm. Pundurkalitriks ir pasaulē mazākais pērtiķis, tas sver ap 100 gramu. Tie ir vienīgie sugas pārstāvji, kas uz mūžu veido stabilus pārus. Pēcnācēji turpina dzīvot kopā ar vecākiem. Rūpes par dzimtas mazuļiem uzņemas visa ģimene. Māris Lielkalns domā, ka tas ir iedvesmojošs paraugs: "Ne velti psihologi apgalvo, ka bērni izvēlas tādu dzīves modeli, kāds ir bijis ģimenē. Pundurkalitriki mums rāda ideālu piemēru ģimenes harmonijas sasniegšanai." *** Uzziņai Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ir dibināts 1912. gadā. Darbības galvenie virzieni – pētniecība, sugu aizsargāšana, sadarbība ar pasaules zoodārziem, sabiedrības izglītošana un informēšana. Kolekcijā pārstāvētas 83 Pasaules Sarkanajā grāmatā iekļautas apdraudētas dzīvnieku sugas un daudzi simti citu radību. Iestādes darbību nodrošina Rīgas pilsētas Domes finansējums un sponsoru – firmu un privātpersonu – līdzekļi. Sadarbības partneru vidū ir vairāk nekā 30 pasaules zooloģisko dārzu. Nacionālais zooloģiskais dārzs piedalās apdraudēto sugu 45 starptautiskās programmās. *** Interesanti - PĒRTIĶI – pērtiķveidīgie, primāti – zīdītāju kārta. Augsti organizēti, ar labi attīstītām galvas smadzenēm. Dzīvo tropos un subtropos Āzijā, Āfrikā un Amerikā. - Pērtiķu raksturīgākās īpašības: centība, neatlaidība, varaskāre, histēriskums, ziņkāre.

Uz augšu