Seši no astoņiem zelta retrīvera šķirnes kucēniem savu četru mēnešu jubileju brauca atzīmēt uz Cēsīm pie mātes Džīnas. Kucītes saimniece Vineta Lukstiņa savas mīlules pirmajiem bērniem un to saimniekiem no dažādām Latvijas malām bija sarīkojusi kopā nākšanas svētkus.
Zelta retrīveri dzimšanas dienu svin pie mātes (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viesu vidū bija Valmieras “Cannel” kluba pārstāves Ingūna Tihomirova un ciltsdarba vadītāja kinoloģe Maruta Papelvo. Viņas vērtēja kucēnu attīstību četros mēnešos un pasniedza to saimniekiem sengaidītos cilts dokumentus. Speciālistes konsultēja suņu saimniekus par to, pie kā vēl jāpiestrādā, lai kucēni izaugtu par šķirnes izcilniekiem. Viņas uzsvēra, ka šie sunīši ir zelta retrīveru šķirnes jaunu asiņu nesēji Latvijā. To tēvs ir ungāru izcelsmes, tādēļ kucēnu prievārds dokumentos ir Wolhun (Valmiera – Ungārija), jo Džīna ir Valmieras kluba dalībniece. Pirmais zelta retrīvera šķirnes suns Latvijā pieder operdziedātājam Kālim Zariņam, ko viņam pirms vairākiem gadiem ieveda no ASV un uzdāvināja. Pa šiem gadiem šo suņu popularitāte to labsirdīgā un draudzīgā rakstura dēļ Latvijā ļoti augusi. Skolnieks Pēteris no Rīgas, kurš uz salidojumu bija atvedis kucīti Izabellu, atzina, ka sen gribējis sunīti – vienalga kādu. Tad izlasījis grāmatu, kuras galvenais varonis bijis zelta retrīvers, un izlēmis, ka vēlas tieši tādu suni. Pētera mamma Marita atklāja, ka, sākot meklēt šīs šķirnes suni, uzzinājusi, ka Latvijā tas ir diezgan liels deficīts. Pēc neatlaidīgiem pūliņiem atradusi cēsnieci Vinetu Lukstiņu, kuras kucīte Džīna tobrīd bijusi mātes cerībās. Vēsma Uzuliņa no Ventspils audzina Džīnas dēliņu Imperial Grant. Viņa teica, ka nekad nav vēlējusies niknu sargsuni, bet tādu, kas visur var būt kopā ar saimnieku, neradot neērtības un briesmas līdzcilvēkiem. „Zelta retrīvera meklējumos ilgi braukājām pa suņu izstādēm un skatījāmies, kurš suns un saimnieks mums patīk. Uzskatu, ka ļoti svarīgas ir ne tikai suņa izcilās īpašības, bet arī saimnieks, pie kura suns dzīvo. Nekad nepirktu suni no cilvēka, kuram tā ir tikai biznesa lieta,” teica V. Uzuliņa. Salidojuma organizētāja V. Lukstiņa atzina, ka suņu audzētājam nozīmīgi ir nesaraut saites ar kucēnu saimniekiem, jo tas dod gan pieredzi, gan iespēju sekot līdzi sunīšu attīstībai, kas tik ļoti iekrituši sirdī no to gaidīšanas un piedzimšanas brīža.