Šinšillas Rodžera ceļā nav nekādu šķēršļu (5)

Bauskā tikai reta ģimene aprūpē šinšillu. Iemesls varētu būt mazā dzīvnieciņa cena – tas maksā aptuveni 40 latu, turklāt mātīte ir dārgāka par tēviņu. Dāvana jubilejā Baušķenieku ģimene – Maira Zaiceva un Edgars Markunaitis, bērni Laura un Edvards – pirms nedēļas pieņēma svarīgu lēmumu – puikam vārdadienā dāvināt šinšillu – mazu, ļoti mīļu dzīvnieciņu. Pelēcis kopš novembra mita SIA «Mūsas aptieka» veterinārajā nodaļā, tagad tas ir nepilnu gadu vecs. Kustonim tīk tumšas vietas. Viņš ir izmēģinājis vairākas paslēptuves. Reiz dzīvnieks ieskrēja noliktavā un aizlīda aiz maisa. Darbinieces to izmisušas meklēja visos stūros, pārcilāja daudz maisu un aiz pēdējā pamanīja – mazais razbainieks saldi snauda. Īpaši gaidīts pirkums Katru dienu daudz bērnu nāca uz aptieku aplūkot šinšillu. Tas tikai pavērās viņu priecīgajās actiņās. Pelēcis ir ļoti atturīgs un kļūst neapmierināts, ja bez vajadzības to ņem rokās. Šinšillas saimniece Maira Zaiceva stāstīja, ka ceļš līdz svarīgajam pirkumam bijis ilgs un pārdomāts. Četrarpus gadus vecais dēliņš Edvards ļoti vēlējās kādu dzīvnieciņu, par ko rūpēties. Maira saprata, ka bērns ir pietiekami liels un prātīgs, lai uzņemtos kādu pienākumu. Māmiņa izstāstīja, ka pašam vajadzēs kustoni barot, un puika dārzā, savā dobītē, iesēja burkānus. Bija pagājis apmēram pusotrs mēnesis, kopš dēls ieminējās par kādu mīluli. Edvarda vājība ir arī automašīnas, jau divu gadu vecumā viņš atpazina gandrīz visu marku braucamos. Puikam ir sava krājkasīte. Kādu dienu, lai pārliecinātos, vai zēns tiešām nopietni domā par dzīvnieku, Maira ierosināja: «Aiziesim uz «Rimi»! Varēsi par savu naudiņu nopirkt kādu mašīnīti.» Taču dēls atbildēja: «Nē, naudiņu nevaru tērēt, man taču dzīvnieciņš būs jābaro!» Atklājās, ka Edvards jau sen ar lielu nepacietību ilgojas pēc kāda četrkājaina drauga. Kādu dienu māsiņa Laura un mazais brālis devās uz «Mūsas aptieku» apskatīt šinšillu. Viņi pierunāja, lai no frizētavas tur atnāk arī mamma. Visiem kustonis iepatikās, atlika vien atvilināt un pārliecināt tēti. Ātri pūkainā, jaukā šinšilla iekaroja ģimenes locekļu sirdis, un mazais Edvards vārdadienā saņēma šinšillu. Mīlulis ar raksturiņu Puika aiz sajūsmas vairākas stundas sēdēja pie būrīša un vēroja jaunā iemītnieka izdarības. Kustonīti nosauca par Rodžeru. Aptuveni pēc divām stundām šinšilla atguvās no šoka un sāka aprast ar jaunajiem saimniekiem. Maira gribēja noglāstīt Rodžeru, pielika roku, taču pūkainis tūdaļ parādīja raksturiņu – ar priekšķepām atstūma un pēc tam ar zobiem maigi saspieda viņas pirkstus. Lai nerastos nevajadzīgs stress, četrkājainajam draugam tika ļauts staigāt tikai pa bērnistabu. Rodžers pārvietojās strauji – skrēja, lēca, meta salto –, un bija grūti saskatīt, kur tas paliek. Kustonītis veikli uzrāpās pa sienu, lai kāptu uz antresola. Maira baidījās, ka dzīvnieks neaizkrīt aiz skapja, un paņēma to rokās. Šinšilla rokās jāņem specifiski, turot arī aiz astes. Maira raizējās par to, lai rokās nepaliek tikai aste, viņa zināja – ja skaistule šinšilla uztraucas, tad nomet spalvu. Apēd tik daudz, cik trusis Kad Rodžers piekūst, viņš pats iekāpj savā būrītī. Pelēcim tīk ielēkt kādam klēpī un mazu brītiņu pasēdēt. Kustonis jau paguvis pastrādāt nedarbu – viņš ir nogaršojis grāmatas lapas. Šķēršļu viņa ceļā nav, to redzēja arī «Bauskas Dzīve». Ja Rodžers grib tikt istabā, viņš ieskrienas, palecas un atgrūž durvis. Šinšillu sagaida vēl daudz pārsteigumu, jo šie kustonīši dzīvo ilgi – aptuveni līdz 20 gadu vecumam. Viņiem garšo speciālā šinšillu barība, īpaši rozīnes un banāni. Četras šinšillas dienā spēj apēst tikpat daudz, cik viens trusis. Rodžers pats parāda, ja grib iecienītās smilšu peldes. Tad viņš apsēžas uz burkas un nepacietīgi gaida. Edvards tūdaļ trīslitru traukā ieber speciālas smiltis. Šinšilla ielec burkā un gluži kā vāvere ritenī griežas un kuļas pa smiltīm, ik pa brīdim ar ķepiņām nomazgā purniņu. «Iesakām ikvienam redzēt šo skatu! Sajūsmu būs grūti apslāpēt, un šinšilla tiks iemīlēta jau pirmajā sastapšanās reizē,» par to ir pārliecināti pelēcīša jaunie saimnieki, īpaši mazais Edvards. Izmantots žurnāla «Sieviete» 2002. gada marta numurs