Aplokšņu algas joprojām visbiežāk saņem tirdzniecībā un būvniecībā nodarbinātie

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Aplokšņu algas joprojām visbiežāk saņem tirdzniecības un būvniecības jomā nodarbinātie, liecina jaunākais algas nodokļu plaisas pētījums, ar kura rezultātiem šodien žurnālistus iepazīstināja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā skaidroja, ka, par nožēlu, Latvijā joprojām tiek maksātas aplokšņu algas, tomēr situācijā vērojami uzlabojumi. 2017.gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars bija 19,9%, kas ir samazinājums par 1,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un kopējā nedeklarētā darba alga pērn veidoja 927 miljonus eiro, norādīja Pelēkā.

Viņa vērsa uzmanību, ka nozares, kas rada lielākos zaudējumus, pēdējos gados joprojām nav mainīgas, proti, augšgalā aizvien ir tirdzniecība, būvniecība un kravu pārvadājumi. Šajās jomās nesamaksāto nodokļu apmērs valsts budžetā veido attiecīgi 159,2 miljonus eiro, 63,4 miljonus eiro un 57,6 miljonus eiro. Šīm nozarēm pievienojas arī kokapstrāde ar nesamaksāto nodokļu īpatsvaru 31,9 miljoni eiro, informācijas tehnoloģiju nozare ar 22,8 miljoniem eiro, nekustamo īpašumu nozare ar 22,2 miljoniem eiro, ēdināšanas nozare ar 19,6 miljoniem eiro un lauksaimniecība ar 19,1 miljonu eiro.

Taču situācija uzlabojas, skaidroja Pelēkā, kā labo piemēru minot būvniecības nozari, kurā pērn bijis vērojams vislielākais plaisas samazinājums, proti, par 2,33%. Lielu lomu tajā spēlējot pašas nozares vēlme sakārtoties, proti, sakārtot savu konkurenci starp uzņēmumiem un sadarbība ar VID. Iespējas slēpt ienākumus un manipulēt ar izejvielu cenām šajā nozarē esot lielas. Pozitīvā tendence gan esot tikai sākums, jo VID sagaida lielas pārmaiņas šajā nozarē, piemēram, brīdī, kad tajā tiks ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite.

Tāpat Pelēkā minēja, ka pozitīvs piemērs ir arī ēdināšanas nozare, kurā arī vērojams plaisas samazinājums. Nozare arī izteikusi iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu, kas vērtējams ļoti pozitīvi.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka nemainās arī aplokšņu algas saņēmēja profils, proti, tas ir teju katrs piektais darba ņēmējs, pirmspensijas vecuma cilvēks un mazāk kvalificēta darba veicējs, kuram, iespējams, pietrūkst informācijas par savām tiesībām, viņš nav drošs stāties pretī darba devējam vai baidās par aplokšņu algas saņemšanu paziņot VID.

Pastāv arī stereotips, ka vislielākais darba ņēmēju skaits, kas saņem aplokšņu algas, ir Latgalē, tomēr tā nav. Lielākais šādu cilvēku īpatsvars ir Rīgā. Ārpus Rīgas, kur uzņēmēju loks ir šaurāks, arī informācija par šādiem gadījumiem līdz VID nonāk ātrāk, sacīja Pelēkā.

3

Komentējot VID darbu aplokšņu algu izskaušanā, Pelēkā sacīja, ka šī gada septiņos mēnešos pusei tika atteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācija, un šajos septiņos mēnešos uzņēmēji paši aprēķinājuši algas nodokļus 2,2 miljonu eiro apmērā. Savukārt VID veikto pasākumu rezultātā novērsti PVN zaudējumi valsts budžetam deviņu miljonu eiro apmērā, bet no visiem VID veiktajiem auditiem 72% ir auditēts PVN un 16% - algu izmaksa aploksnēs.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu VID lietvedībā šobrīd ir 13 kriminālprocesi. Saredzot iespējamos riskus, VID vispirms aicina uzņēmējus pašus labprātīgi tos novērst, savukārt augstu risku gadījumā VID veic tematiskās pārbaudes un nodokļu auditus, skaidroja Pelēkā.

3

Viņa arī uzsvēra, ka vecuma grupā 18-42 gadi šobrīd ir 413 000 sociāli apdrošināti darba ņēmēji, no kuriem 99 000 pastāv aplokšņu algu risks. Kā aplokšņu algu avoti tika minēta nereģistrēta saimnieciskā darbība, fiktīvi darījumi ar PVN un oficiāli neuzrādītie ieņēmumi.

Lai risinātu problēmu, VID uzrunājis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), lai tā palīdzētu uzrunāt darba ņēmējus, starp kuriem, iespējams, ir daļa potenciālo aplokšņu algu ņēmēji. VSAA direktore Inese Šmitiņa informēja par aģentūras informatīvo kampaņu par sociālo apdrošināšanu.

Kampaņas laikā ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) starpniecību tiks izsūtītas personalizētas vēstules daļai iedzīvotāju par viņu 2017.gada sociālās apdrošināšanas iemaksām un stāžu, un to ietekmi uz nākotnes vecuma pensijas apmēru. Cilvēku loks, kam tiks izsūtītas vēstules ir personas, kuras uzsākušas darba gaitas kopš 1996.gada vai vēlāk, ir vecumā no 18 līdz 42 gadiem un par kurām darba devēji pērn deklarējuši sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz vienu mēnesi.

Secinām, ka cilvēki īsti neizprot šos jautājumus vai nav motivēti par tiem interesēties. Vēlamies uzrunāt tieši jaunos cilvēkus, jo tie šobrīd ienāk pilnīgi citā sistēmā,teica Šmitiņa.

3

Viņa atgādināja, ka paziņojumos izsūtīto informāciju var aplūkot arī tie cilvēki, kas šos paziņojumus nesaņems, to izdarot portālā "Latvija.lv". Pērn šādām izziņām bijuši 226 000 skatījumi, un, lielākoties par šādu informāciju interesējas cilvēki pirmspensijas vecumā.

Vēstules saņēmēju grupas raksturojums 2017.gadā liecina, ka personas vidējais iemaksu objekts ir 962 eiro. Vīriešiem tas bija 1038 eiro, bet sievietēm - 876 eiro. 88 200 cilvēku jeb 21% no darba ņēmējiem vidējais veicamo iemaksu objekts ir zem minimālās algas. 2500 eiro bijis vidējais uzkrātais pensijas kapitāls 2.pensiju līmenī, bet deviņi gadi un pieci mēneši ir bijis vidējais personas apdrošināšanas stāžs.

Šmitiņa atzina, ka vēstules netiks sūtītas mikrouzņēmumos nodarbinātajiem. VID norāda, ka valstī pašlaik ir 75 000 cilvēku, kas strādā mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, no kuriem teju 50 000 strādā tikai uzņēmumos, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, kas ir pati neaizsargātākā grupa, jo iemaksas ir ļoti niecīgas.

Aktuālākās ziņas