Fūrmanis: Skaudrā situācija NMPD nozares vadībai bija labi zināma ilgstoši

Latvijas Ārstu biedrības (ĻĀB) valdes loceklis Roberts Fūrmanis.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Skaudrā situācija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) veselības aprūpes nozares vadībai bija ilgstoši labi zināma, aģentūrai LETA apgalvoja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis, bijušais NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis.

Viņš uzsvēra, ka situācija neveidojās tikai tagad un tā bijusi ilgstoša procesa sekas. Kaut arī NMPD situācija visiem bijusi labi zināma, nekādas mērķtiecīgas darbības nav notikušas, tāpēc ārkārtas medicīniskās situācijas izsludināšana ir "politiķu bezdarbības sekas", uzskata Fūrmanis.

Pēc viņa teiktā, dienesta direktores Lienes Cipules lēmums nav varējis būt viegls, jo bijis arī spiediens no Veselības ministrijas (VM) tā nerīkoties.

Fūrmanis uzskata, ka Cipules lēmums bijis izsvērts, pārdomāts un drosmīgs, turklāt, viņaprāt, šim piemēram būtu jāseko arī citām veselības aprūpes iestādēm, kuru vadītājiem nevajadzētu pakļauties "politiskajam diktātam".

Fūrmanis norādīja, ka darbinieku vidū situācija ir nokaitēta, jo ilgstoši valdījusi "priekšvēlēšanu retorika", kurā solīts tika daudz, tostarp no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS). Tomēr nākamajā dienā pēc vēlēšanām mediķi nonākuši pie "sasistas siles" un ar aizdomām, ka nepieciešamais finansējums netiks piešķirts.

Vienlaikus Fūrmanis uzsvēra, ka NMPD darbinieki netiek novērtēti - atalgojums ir zems, bet darba intensitāte - paaugstināta. Izsaukumu ir ļoti daudz, turklāt jau labu laiku veidojoties situācijas, kad brigāžu skaits samazinās un secīgi palielinās darbinieku noslodze, skaidroja Fūrmanis.

Viņš sacīja, ka patlaban saņemtie 15 atlūgumi, iespējams, ir tikai sākums.

"Es atļaušos teikt, ka šis ir tikai virsraksts. Ja netiks pieņemti nepieciešamie lēmumi, tad tam sekos arī ievads, iztirzājums un noslēgums. Un tas ietekmēs ne tikai veselības aprūpes nozari kopumā, bet arī visu sabiedrību," sacīja LĀB valdes loceklis.

Cipule šorīt paudusi, ka darbinieki atlūgumus vairs neraksta, tomēr Fūrmanis uzskata, ka tas ir "relatīvs darbinieku miers", jo mediķi gaida, ko darīs esošā un nākamā valdība.

LĀB valdes loceklis norādīja, ka situācija ir skaudra ne tikai Rīgā, bet lielākajā daļā Latvijas. Demogrāfijas rādītāji krītas un jaunieši negrib palikt un strādāt reģionos, jo neesot motivējošu faktoru.

Reģionālie punkti turas uz kolēģiem, kuri strādā jau gadu desmitiem, jo jauno mediķu pieplūdums ir nepieliekams. NMPD darbs reģionos ir "bumba ar laika degli", sacīja Fūrmanis.

Kā ziņots, VM steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt NMPD, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre.

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.

Kā žurnālistiem sacīja dienesta direktore Cipule, patlaban dienestā notiek "masveida mediķu aizplūšana", kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.

Cipule norādīja, ka situācijas risināšanai pastiprināta uzmanība tiks pievērsta brigāžu darba plānošanai un izsaukumu šķirošanai, kas iedzīvotājiem nozīmēs biežākus atteikumus gadījumos, kad nebūs apdraudēta cilvēka dzīvība.

Pēc Cipules teiktā, patlaban plānots runāt ar Veselības ministriju (VM) un Ministru kabinetu, lai meklētu problēmas risinājumus. Dienests rādītājus un datus par savu darbu iesniegs gan VM, gan valdībā.

Vienlaikus Cipule norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukties, ka palīdzība neatliekamos gadījumos netiks sniegta, jo dienests darbu turpinās ierastajā ritmā, proti, dzīvībai un veselībai tiešu apdraudējumu gadījumos palīdzība viennozīmīgi tikšot nodrošināta.

Uz augšu