Noskaidrots, kurās valsts kapitālsabiedrībās pelna visvairāk

FOTO: Edijs Pālens/LETA

2017. gadā augstākais vidējā atalgojuma līmenis bijis mežsaimniecības valsts kapitālsabiedrībās, bet zemākais - kultūras un medicīnas iestādēs, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publicētajā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām un valstij piederošajām kapitāla daļām 2017. gadā.

PKC uzsvēra, ka atalgojuma politika tiek noteikta katrā kapitālsabiedrībā pēc iekšēji apstiprinātiem principiem, atkarībā no kapitālsabiedrības darbības rakstura, darba tirgus situācijas un pieejamiem resursiem. Var būt noteikti atšķirīgi mainīgās darba samaksas daļas principi vai citu papildus labumu piešķiršanas un apmaksas principi.

Tāpat atalgojuma politiku ietekmē biznesa modeļa izvēle, kur kapitālsabiedrībām ar lielāku ārpakalpojumu īpatsvaru nereti būs augstāks atalgojuma līmenis, tāpat būtiska nozīme ir nefinanšu mērķu īpatsvaram un kapitālsabiedrības ienākumu gūšanas modelim.

Līderpozīcijas atalgojuma skalā tāpat kā 2016.gadā ieņem mežsaimniecības sektors. Šajā nozarē vidējā bruto atlīdzība uz vienu nodarbināto gadā ir 17 500 eiro. Šai nozarei ar 15 300 eiro seko transporta un enerģētikas nozares, 14 200 eiro - nekustamo īpašumu joma, 13 200 eiro sakaru joma, 10 700 eiro kultūras joma, bet veselības sektorā vidējā bruto darba samaksa gadā ir 9800 eiro.

Kopumā 2017. gadā atalgojuma līmenis visos sektoros ir palielinājies, izņemot nekustamā īpašuma nozari, kur vidējais atalgojums samazinājies par 3,6%. Vislielākais procentuālais palielinājums vērojams kultūrā - par 9,8%.

Uz augšu