Dzeltenās vestēs tērptie protestētāji, kas pauž neapmierinātību ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku, sestdien, 8. decembrī, pastiprinātā policijas apsardzībā devās gājienā uz Elizejas pili.
Policija aptur "dzelteno vestu" gājienu uz Elizejas pili (2)
Foto
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tomēr ķiverēs tērptu policistu ķēde gājienu prezidenta pils virzienā uz Elizejas laukiem apturēja.
Visapkārt pašai Elizejas pilij policija uzslējusi metāla drošības barjeras. Kravas automašīnas un tērauda barjeras novietotas arī ielās visā apkaimē.
Fotogalerija: Parīzē notiek "dzelteno vestu" protesti
Prezidenta Emanuela Makrona valdība brīdinājusi, ka sestdien gaidāmos "dzelteno vestu" protestus Parīzē var savā labā izmantot "radikalizētie un dumpīgie" ekstrēmisti un iespējamās nekārtības var izvērsties vēl bīstamākas nekā nedēļu iepriekš.
Tāda mēroga grautiņus, kādi Parīzi piemeklēja pagājušajā sestdienā, Francija nebija pieredzējusi kopš 1968. gada studentu nemieriem.
Baidoties no jauniem postījumiem, sestdien ir slēgts gan Eifeļa tornis, gan Luvra muzejs. Slēgti ir arī simtiem veikalu un uzņēmumu.
Atsevišķi Parīzes rajoni izskatās tā, it kā pilsēta gatavotos viesuļvētrai, un veikalu skatlogus, kuros parādījušās jau Ziemsvētku dekorācijas, sedz dēļu vairogi.
Tikmēr policija aizvākusi no ielām visus priekšmetus, kurus demonstranti varētu izmantot kā improvizētus ieročus.
Demonstranti, tērpušies dzeltenajās atstarojošajās vestēs, kas kļuvušas par jaunās protestu kustības simbolu, jau pirms saullēkta sāka pulcēties pie Triumfa arkas, kura cieta jau pagājušās nedēļas nekārtībās.
Tikmēr citi drūzmējās pie policijas kontrolpunktiem, kur tiek veikta somu pārbaude personām, kas vēlas nokļūt Parīzes centrā.
Policija paziņojusi, ka līdz priekšpusdienai jau aizturēti 343 cilvēki.
Bažījoties par iespējamajām nekārtībām, tikai Parīzē vien kārtības uzturēšanai mobilizēti 8000 policistu, kuru rīcībā ir arī žandarmērijas bruņumašīnas. Savukārt visā Francijā par drošību gādās 89 000 kārtības sargu.
Tā dēvēto dzelteno vestu kustību sākotnēji izraisīja valdības lēmums paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bet pakāpeniski tā izvērsusies daudz plašākos protestos, atspoguļojot vispārējo sabiedrības neapmierinātību ar Makrona politiku.
Piekāpjoties protestētājiem, valdība atteikusies no ieceres paaugstināt degvielas nodokli, taču tas nav kliedējis ar pieaugošo dzīves dārdzību neapmierināto francūžu niknumu.
Daļa protestu kustības dalībnieku aicinājuši saglabāt mieru. Daži no "dzelteno vestu" neoficiālajiem līderiem pēc tikšanās ar premjerministru Eduāru Filipu, kas tika sarīkota, cerot pēdējā brīdī mazināt spriedzi, piektdienas vakarā šķita visai samirnieciski noskaņoti.
Tomēr protestu kustība, kas veidojusies stihiski, nav hierarhiski organizēta un nepakļaujas kādiem formāliem vadoņiem, un dažu līderu samiernieciskie aicinājumi, šķiet, nav daudzus atturējuši no piedalīšanās sestdienas protestos.
Turklāt protestu kustība piesaistījusi arī dažādu politisko nokrāsu ekstrēmistu, kas tikai gaida iemeslu, lai iesaistītos sadursmēs ar policiju.
Tikmēr pats Makrons pēdējo dienu laikā publikā bijis nemanāms, atstājot premjera un valdības ziņā mēģinājumus vienoties ar protestētājiem.
Kopš protestu sākuma 17.novembrī, kad sākās "dzelteno vestu" protesti, sadursmēs ar policiju vai negadījumos, kas ar tiem saistīti, dzīvību zaudējuši jau četri cilvēki, bet vairāki simti ievainoti.
Protestētāji sestdien bloķējuši ceļus un ceļo nodevu iekasēšanas punktus arī citviet Francijā.