Gobzema izvirzīšana iekšlietu ministra amatam varētu sarežģīt valdības izveidi; attiecīgo amatu vēlas arī JKP (5)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu zāle.
Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu zāle. Foto: Evija Trifanova/LETA

"KPV LV" lēmums iekšlietu ministra amatam izvirzīt Aldi Gobzemu var sarežģīt valdības izveidi Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā, liecina politiķu neoficiāli paustais.

Gan Kariņš, gan vairāku citu politisko spēku pārstāvji pagaidām oficiāli nekomentē izvirzītos ministru kandidātus. Tomēr neoficiālās sarunās politiķi ir skeptiski par iespēju iekšlietu ministra amatā apstiprināt Gobzemu, un šis jautājums var kļūt par būtisku, vērtējot iespēju vispār izveidot Kariņa valdību.

Iepriekš vairākām partijām arī bija iebildumi pret iespēju nodot Iekšlietu ministriju (IeM) Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārraudzībā, kas norādījusi, ka šī ministrija bijusi viena no JKP prioritātēm valdībā.

Gobzems kā otrais aiz Jāņa Bordāna (JKP) mēģināja veidot valdību, taču nesekmīgi.

Kā viens no argumentiem pret Gobzemu kā premjeru tika piesauktas šaubas, vai viņš spēs saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, kas ir nepieciešama arī iekšlietu ministram.

Kā ziņots, "KPV LV" frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs šodien pēc frakcijas sēdes žurnālistiem paziņoja, ka "KPV LV" piedāvā Kariņa veidotajai valdībai trīs ministru amata kandidātus, iekšlietu ministra amatam virzot Gobzemu, ekonomikas ministra amatam - Didzi Šmitu, bet labklājības ministra amatam - Ievu Krapāni.

Savukārt Gobzems paziņoja, ka ministru amatu kandidātu deleģēšana vēl nenozīmējot "iešanu vai neiešanu" Kariņa valdībā, jo partijas frakcija šodien šādu jautājumu neesot skatījusi, sekojoši attiecīgs lēmums neesot pieņemts.

Pirms lēmuma pieņemšanas par iespējamu dalību Kariņa valdībā "KPV LV" vēl gribot diskutēt par valdības prioritātēm, jo par veicamajiem darbiem vēl neesot runāts.

Kariņš piedāvāja valdībā strādāt piecām partijām - viņa pārstāvētajai "Jaunajai Vienotībai" (JV), JKP, "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).

JV gaida, kad visas partijas nosauks savus ministru kandidātus. To vēl nav izdarījusi JKP. Arī pati JV vēl nav nosaukusi savu kandidātu finanšu ministra amatam.

JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns žurnālistiem trešdien sacīja, ka, visticamāk, ceturtdien varētu nosaukt šī politiskā spēka virzītos ministru amatu kandidātus.

Komentējot "KPV LV" lēmumu iekšlietu ministra amatam virzīt Gobzemu, Bordāns norādīja, ka šī kandidatūra nav labāka, piemēram, par Jura Juraša (JKP) kandidatūru. JKP līderis piebilda, ka starp viņa vadītā politiskā spēka prioritātēm valdībā bija tieši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un arī IeM. Kariņa piedāvātajā atbildības jomu sadalījumā neviena no šīm jomām nav paredzēta JKP.

Līdz ar to, ja notiks izmaiņas piedāvājumā par atbildības jomām, JKP vēlētos uzņemties IeM pārraudzību, un šim amatam vērtētu Juraša un Jutas Strīķes kandidatūru.

JKP arī vēlētos satikties ar Kariņu un pārrunāt vairākus jautājumus par valdības veidošanu, tomēr pašlaik šāds tikšanās laiks nav norunāts.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu