CNN: Dronu triecieni pirms miera sarunām apdraud Trampa autoritāti (3)

Tiek atzīmēts, ka Trampam joprojām ir spēcīgi sviras mehānismi, ja viņš izvēlētos tos izmantot, piemēram, ieviest jaunas stingras sankcijas, kuras atbalsta pārliecinošs vairākums ASV Senātā, vai koriģēt ASV militāro palīdzību tā, lai Maskavai ievērojami dārgāk būtu turpināt karadarbību.

Šādi pasākumi, iespējams, nebūtu izšķiroši, taču tie demonstrētu ASV apņēmību.

Svarīgi, ka Tramps tā vietā apgalvo, ka var vienkārši distancēties no "šī jucekļa" - viņaprāt, tas esot Baidena karš, vai Putina un Zelenska karš, ziņo CNN.

Pēc žurnālistu domām, tieši tāpēc norisēm kaujas laukā un sarunās Stambulā tiek veltīta tik liela uzmanība. Neraugoties uz regulārajiem centieniem norobežoties, karš Ukrainā lielā mērā ir kļuvis par Trampa karu - un no tā tagad ir atkarīga viņa reputācija.

Pirmdien Turcijas pilsētā Stambulā sākusies Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunu otrā kārta.

Tāpat kā iepriekšējās sarunās maija vidū, Ukrainas sarunu delegāciju vada aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, bet Krievijas delegāciju - diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis.

Ukraina negatavojas piekrist kļūt par neitrālu valsti un atteikties no iespējas iestāties NATO, liecina aģentūras "Reuters" rīcībā nonākušie Ukrainas priekšlikumi miera panākšana, ko Kijivas delegācija pirmdien Stambulā plāno iesniegt sarunās ar Krieviju.

Dokumenta sadaļā par sarunu principiem īpaši norādīts, ka nepieciešams pilnīgs un beznosacījumu pamiers gaisā, uz sauszemes un jūrā vismaz 30 dienas. Pamiera ievērošanu uzraudzītu ASV, piedaloties trešajām valstīm.

Tekstā minēta Ukrainas atteikšanās būt neitrālai valstij un paredzēta iespēja Ukrainai iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Ukraina arī nav gatava piekrist ierobežojumiem attiecībā uz savas armijas lielumu un tās izvietošanu, kā arī ārvalstu karaspēka klātbūtni valsts teritorijā.

Dokumentā teikts, ka starptautiskā sabiedrība neatzīs Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas par Krievijas daļu un ka teritoriālos jautājumus var apspriest tikai pilnīgas uguns pārtraukšanas apstākļos.

Kijiva pieļauj, ka dažas Krievijai noteiktās sankcijas varētu pakāpeniski atcelt, taču paredzot mehānismu, kā vajadzības gadījumā sankcijas atjaunot. Iesaldētie Krievijas valsts aktīvi jāizmanto Ukrainas atjaunošanai vai tiem jāpaliek iesaldētiem, līdz tiek izmaksātas reparācijas, uzsvērts dokumentā.

Tajā arī teikts, ka abām pusēm jāapmainās visiem karagūstekņi un Ukrainā jāatgriežas uz Krieviju deportētajiem bērniem.

Krievija savu memorandu ar priekšlikumiem ir solījusi iesniegt Ukrainai sarunās pirmdien Stambulā. Mediji vēsta, ka Maskava gatavojas kārtējo reizi izvirzīt Kijivai nepieņemamos priekšlikumus par Ukrainas atteikšanos no iestāšanas NATO un neitralitāti, kā arī Krievijas tiesību atzīšanu uz Krimu un Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.

28.maijā Umerovs paziņoja, ka Ukraina ir izpildījusi savu daļu no 16.maijā Stambulā notikušās pirmās tikšanās laikā panāktajām vienošanām un nodevusi Krievijai dokumentu, kas atspoguļo Ukrainas nostāju par pamiera nosacījumiem, taču Krievijas puse kavējas ar šīs vienošanās īstenošanu.