Čakša: Jāpanāk, lai visi nodokļu maksāšanas režīmi veic veselības apdrošināšanas iemaksas

Veselības ministre Anda Čakša.

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Veselības aprūpes finansēšanas sistēmā jāpanāk, lai visi nodokļu maksāšanas režīmi automātiski obligātā kārtībā veiktu veselības apdrošināšanas iemaksas, šādu nostāju intervijā "Dienai" paudusi aizejošā veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Ministre atzīmēja, ka pašlaik mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji maksā konkrētu nodokli, bet tajā nav iekļauts maksājums veselības aprūpei. Risinājums varot būt palielināt mikrouzņēmumu nodokli vai arī izlemt, ko no iemaksātā var pārdalīt par labu veselībai. Par to jābūt diskusijai Saeimā, lai ar 2020. gadu izveidotu tiešām obligāto veselības apdrošināšanu, nevis daļai obligātu, daļai ne, piebilda politiķe.

Taujāta, vai nav iespējamas situācijas, kad tie mikrouzņēmumos strādājošie un pašnodarbinātie, kas ir nomaksājuši brīvprātīgās iemaksas, pēc obligātu iemaksu izveides varētu būtu veikuši dubultas nodokļa iemaksas, Čakša apgalvojusi, ka zaudētājs neviens nebūšot: "Tie, kas ir iemaksājuši brīvprātīgi, jau var izmantot pakalpojumus pilnā apmērā. Līdz ar to zaudētājs neviens nevar būt. Es pat aģitētu, ka ir jāiemaksā, jo tā būtu lielāka drošība pašiem, ka nebūs tādas situācijas, ka cilvēks paliek bez noteiktiem pakalpojumiem. Otrs - tas ir arī jautājums par solidaritāti, jo pilnā nodokļu maksāšanas režīmā esošie nodokļa iemaksu jau ir veikuši automātiski."

» Latvijā stājas spēkā valsts veselības apdrošināšana

"Ja mēs šodien pieņemtu lēmumu atcelt šo likumu, tā būtu daudz lielāka problēma nekā tad, ja nākotnē pāriesim tādā režīmā, ka šie maksājumi tiks veikti automātiski, - tas nozīmētu finansējuma samazinājumu veselības nozarei, turklāt tad būtu jādomā, kā atdot atpakaļ visu - arī pilnā nodokļa režīmā strādājošo - iemaksas," sacījusi politiķe.

Lūgta komentēt, cik lielas ir iespējas, ka brīvprātīgās iemaksas varētu apstrīdēt Satversmes tiesā, Čakša atzinusi, ka kāds to varētu mēģināt darīt. "Kad strādājām pie likuma projekta, zinu, ka līdzīgs precedents bija Lietuvā, tur konstitucionālā tiesa atzina, ka likuma normas ir pamatotas. Tāpat esam skatījušies līdzīgu sistēmu, kāda ir Igaunijā. Jā, mikrouzņēmumi maksā konkrētu nodokli, bet tajā nav iekļauts maksājums veselības aprūpei, kas ļoti skaidri definēts lielajā nodokļu maksāšanas režīmā. Tādēļ pieņemts jauns likums, un tas paredz šai grupai brīvprātīgu veselības iemaksu, kas ļauj mikrouzņēmumos strādājošajiem iesaistīties šajā sistēmā, ļoti vienkārši veicot jau pieminēto iemaksu."

"Otra lieta - baidoties, ka kāds var palikt ārpus veselības aprūpes pieejamības, pamatpakalpojumu grozs tika izveidots tik plašs. Ģimenes ārsts, labi strādājot (un mums ir labi ģimenes ārsti), 70% gadījumu pamatvajadzības nosedz ar savām zināšanām un pieejamiem izmeklējumiem. Bet es, protams, aicinātu meklēt iespējas, kā padarīt šo iemaksu visiem obligātu, līdz ar to visus pakalpojumus pieejamus, un līdz tam ikvienu iesaistīties sistēmā," turpinājusi Čakša.

"Savulaik ministrijā veidotais pirmais likuma variants paredzēja, ka pakalpojumu grozā iekļauti pilnīgi visi. Ņemot vērā, ka šobrīd arī pati strādāju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, esmu nākusi klajā ar priekšlikumu, ka mēs varētu sākt diskusiju, sākt runāt par to, kādai būtu jābūt šai likuma normai. Protams, esot jaunai valdībai, šī jautājuma virzība varētu kļūt aktīvāka. Bet jāņem vērā, ka likums jau ir stājies spēkā, attiecībā uz šo brīdi neko nevar mainīt, mēs varam runāt mazliet par citu kārtību, sākot ar 2020. gadu," piebildusi ministre.

Uz augšu