Raidījums: Pensiju plāni pērn strādājuši ar mīnusiem; banku peļņa necietīs (6)

Raidījums vēsta, ka visvairāk cieta aktīvie pensiju plāni, kas iedzīvotāju maksājumus iegulda pasaules uzņēmumu akcijās un  valstu obligācijās.  Lielākais neveiksminieks ir  PNB bankas, iepriekš Norvik, fonda plāns Gauja.

Mūsu ieguldījumi pārsvarā ir veikti Eiropas uzņēmumu akcijās un tieši Eiropas uzņēmumu akcijas cieta visvairāk. Tirgi attīstās viļņveidīgi, viņi aug krīt un tas parādās mūsu plānu rezultātos un arī citu fondu pārvaldnieku rezultātos un no tā mēs nevaram izvairīties, saka PNB Asset Management valdes loceklis Ģirts Veģeris.

Krietni zaudējumi arī SEB bankas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pensiju plāniem. Populārākais SEB aktīvais plāns pazaudējis septiņus procentus.

Galvenais vaininieks akciju cenu kritumam ir ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa pieteiktie tirdzniecības kari Ķīnai un draudēšana ar tarifiem pārējiem radīja neticību uzņēmumu spējai pelnīt. Tāpat pie vainas esot politiskā nestabilitāte Eiropā, piemēram, dzelteno vestu protesti Parīzē, kā arī naftas cenu kritums. Arī šo gadu eksperti nesola spožu.

Vissliktākajā situācijā ir tie pāris tūkstoši sirmgalvju, kam pensionēšanās vecums ir pienācis tagad – decembrī un janvārī. Viņi var izvēlēties saņemt vecuma pensiju, bet 2.līmeni neaiztikt, cerot, ka akciju tirgus atdzīvosies.

Ar katru gadu aizvien vairāk pensiju otrā līmeņa dalībnieki pensionējās. Pagājušā gadā tie bija aptuveni 15 tūkstoši dalībnieku, kas izvēlējās izmantot 2.līmeņa kapitālu, vēsta raidījums.

Tie pensiju fondi ir strādājuši ar mīnusa zīmi. Tie cilvēki tagad diezgan neapskaužamā situācijā tagad? 

Ir iespēja cilvēkiem atlikt otrā līmeņa kapitāla izmantošanu, ko arī daudzi izmanto. 

Statistikas dati par uzkrājumiem nav diez ko iepriecinoši.  Vidējā pensija personām, kas 2001.gadā izlēma piedalīties arī otrajā pensiju līmenī, tagad ir 307 eiro un sešdesmit centi. No tiem pensiju otrais līmenis ir devis 9 eiro un 68 centus. Mazāk kā trešā daļa no viņiem uzkrājuši vairāk nekā 3000 eiro, kas dod 15 un vairāk eiro piemaksu.   Pēc šiem datiem gan nedrīkst vērtēt pensiju sistēmu, jo tā plānota, ka īstais labums var būt tikai tiem 2.līmeņa dalībniekiem, par kuriem fondos  maksāts vismaz 30 gadus. 

Lielākās ieguvējas no otrā pensiju līmeņa līdz šim ir bijušas bankas. Pat ja pensiju kapitāls ir cietis zaudējumus, fonda pārvaldnieku ienākumi no tā būtiski necieš un miljonu peļņa ir garantēta.

Visos pensiju plānos kopā ir uzkrāti 3,7 miljardi eiro. Šis skaitlis īpaši strauji aug pēdējos gados līdz ar minimālās algas celšanu. Pērn no sociālā nodokļa maksājumiem tas papildināts ar 530 miljoniem. Ļoti dāsnas komisijas saņēmuši arī kapitāla apsaimniekotāji. Pat divus procentus. 

2016.gadā pensiju plānu pārvaldniekiem aizgāja 39 miljoni eiro, 2017.gadā 42 miljoni.  Piecpadsmit gadu laikā 250 miljonus eiro. Tikai no 2018.gada komisijas ir samazinātas un fondu pārvaldītāju ienākumi saruks.

Latvijas pensiju sistēma ir sarežģīta. 2.pensiju līmenis prasa, lai nodokļu maksātājam būtu pamatzināšanas par vērtspapīru tirgus principiem. Tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju pat nezina, kas pārvalda viņa pensijas uzkrājumu. 80 procenti jauniešu paši neizvēlas pensiju pārvaldītājus un tiek  automātiski sadalīti par konservatīvajiem pensiju plāniem. Lielākoties interese parādās tikai īsi pirms aiziešanas pensijā, kad neko mainīt vairs nevar. 

Tajā tālajā 1996.gadā, kad kopumā Latvijā tika būtiski mainīta pensiju sistēma, un viens no šiem pamat stūrakmeņiem bija palielināt paša cilvēka līdzdalību. Protams, šajā laikā mums ir veicies ļoti dažādi un jāsaka, ka tie rezultāti vai tas fakts, nav tik ļoti, tas kā mēs dizainējot šo pensiju sistēmu arī sagaidījām. Tur protams ir ļoti daudz un dažādi šie iemesli, viens, ko varētu minēt, ka šī pensiju sistēma ir ļoti sarežģīta no vienas puses no otras puses arī, cik mēs vispār gribam un interesējamies būtībā par sevi. 

Latvijas pensiju sistēmu  eksperti uzskata par vienu no pasaulē progresīvākajām un ilgtspējīgākajām.  Tās pamatprincips ir ka apdrošināšanā – jo lielākas iemaksas, jo lielāka būs pensija. Pensiju sistēma sāka strādāt  1996.gada 1.janvārī. Otrais pensiju līmenis startēja piecus gadus vēlāk. Cerības bija lielas.

Līdz šim neviens vēl nav pārspējis Swedbank pensiju ieguldījumu plāna Dinamika 2008.gada antirekordu, kad tas zaudēja ceturto daļu kapitāla. Ilgtermiņā visos plānos ieguldītais kapitāls ir audzis. Līderis joprojām ir PNB bankas plāns Gauja, kas desmit gados vidēji audzis par 5 procentiem.