LPS valde neapmierināta ar topošās valdības plāniem pašvaldību jomā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (no kreisās) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde piedāvāto valdības deklarācijas projektu vērtē kā atkāpšanos no demokrātijas un iejaukšanos pašvaldību autonomajās funkcijās.

Topošās valdības plānos ir veikt pašvaldību reformu, samazinot to skaitu un mērķējot izveidot lielāka izmēra vietvaras.

LPS valde šodien tikās ar Ministru prezidenta amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV), lai diskutētu par vairākiem pašvaldībām būtiskiem jautājumiem.

Pašvaldību vadītāji pauduši, ka piedāvātajā deklarācijas tekstā esot skaidri redzama nepārdomāta pieeja plaši apspriestajai reģionālajai reformai.

Pēc LPS pārstāves Janas Bunkus paustā, jaunās valdības deklarācija no vietvaru puses izpelnījusies kritiku un raksturota vairāk kā melnraksts un dokuments, kurā trūkst profesionāla un izsvērta redzējuma par pašvaldību, reģionālo un Latvijas attīstību kopumā.

Pašvaldību vadītāji piedāvāto deklarācijas projektu nodēvējuši par atkāpšanos no demokrātijas un iejaukšanos pašvaldību autonomajās funkcijās.

LPS valde uzsvērusi, ka līdz šim nav izvērtēta reforma, kas notika 2009. gadā - tās ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem un lietderība kopumā. "Turklāt pašvaldības jau šobrīd plaši praktizē dažādas sadarbības formas, tādējādi optimizējot gan pakalpojumu pieejamību, gan ietaupot budžeta līdzekļus," apgalvo LPS.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) vērsis Kariņa uzmanību arī uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāta Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") medijos pausto viedokli, ka, iespējams, tiks pārskatīta pašvaldību nodokļu ieņēmumu garantēšana 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

Pašvaldību ieskatā, šāda iecere nav atbalstāma. "Pašvaldības savu darbību plāno ilgtermiņā, tāpēc pašvaldībām piekrītošā nodokļu proporcija 19,6% apmērā valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos ir jānostiprina ar likumu kā pastāvīga norma. Šādā gadījumā darbotos proporcionalitātes princips starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām - palielinoties nodokļu ieņēmumiem valstī kopumā, pieaugtu arī pašvaldībām pieejamais līdzekļu apjoms. Attiecīgi krīzes laikos, sarūkot kopējiem ieņēmumiem, proporcionāli samazinātos arī pašvaldību budžeti," uzsvēra Kaminskis.

Kopumā gan LPS valde pauž gandarījumu par Kariņa izteikto vēlmi uzklausīt pašvaldību viedokli, kā arī atzinīgi vērtēja Kariņa profesionālo redzējumu un gatavību sadarboties ar pašvaldībām, lai pieņemtie lēmumi būtu balstīti uz reālajām vajadzībām un reālo situāciju.

"Galvenais, ko esmu šo daudzo gadu gaitā politikā iemācījies, ir jārunā un ir jāklausās. Esmu gatavs uzklausīt profesionālu viedokli, jo no manas puses lēmumi balstīsies uz analīzi - gan reģionālās, gan jebkuras citas reformas kontekstā, gan visos citos jautājumos, kas skar pašvaldības un valsti kopumā," esot uzsvēris Kariņš.

Sanāksmes noslēgumā LPS valde vienojās izstrādāt ieteikumus jaunizveidotajai deklarācijai un tuvākajā laikā tos nosūtīt Kariņam.

Uz augšu