Vai 300 eiro ir pietiekami par zaudētu ģimeni? Vīrietis, kura sievu un meitu notrieca trolejbuss, turpina cīņu par kompensāciju

Sabiedriskais transports Rīgā.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 31. janvārī izskatīs apdrošinātāja "Gjensidige Akcine draudimo bendrove" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru par labu Ansim Priedem tika piedzīta morālā kaitējuma atlīdzība 100 000 eiro apmērā par 2014. gadā Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, avārijā zaudēto ģimeni - sievu un meitu.

Šī lieta AT nonāca jau 2017. gada sākumā.

Iepriekš lietā "Gjensidige Baltic", kas 2016. gada 7. novembrī beidza pastāvēt, tika aizstāta ar Lietuvas apdrošināšanas sabiedrību "Gjensidige Akcine draudimo bendrove" un tās filiāli Latvijā, kas ir "Gjensidige Baltic" tiesību un saistību pārņēmēja.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa bērnu un sievu zaudējušajam vīrietim par labu piedzina 100 000 eiro morālā kaitējuma atlīdzību, tomēr gan pats prasītājs, gan apdrošinātājs nolēmumu pārsūdzēja.

Arī apgabaltiesa lēma piedzīt minēto atlīdzību.

Tikmēr apgabaltiesa apelācijas kārtībā noraidīja Priedes prasību daļā par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu 4 899 700 eiro apmērā.

No Lietuvas kompānijas valsts labā tika nolemts piedzīt nesamaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Priede izvēlējās apgabaltiesas lēmumu šajā daļā nepārsūdzēt.

Apdrošināšanas kompānija vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu bija izmaksājusi likumā noteikto apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem, tāpat kompānija sedza arī materiālos zaudējumus - bēru izdevumus. Kompānija vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi kopumā 300 eiro kompensāciju.

LETA jau ziņoja, ka 2014. gadā maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954. gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982. gadā dzimušu sievieti un viņas 2009. gadā dzimušo meitu.

Bērns no gūtajām traumām notikuma vietā mira, bet māte ar smagām traumām tika nogādāta slimnīcā, tomēr arī viņa vēlāk nomira.

Prokuratūras apsūdzībā teikts, ka trolejbusa vadītāja, tuvojoties regulējamai gājēju pārejai, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei, brauca ar ātrumu, kas negarantēja kustības drošību konkrētajā situācijā, savlaicīgi neieraudzīja, ka luksoforā deg sarkanais signāls, un neapturēja trolejbusu pirms luksofora.

Rīgas apgabaltiesa pērn samazināja trolejbusa vadītājai piespriesto sodu un noteica viņai brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trīs gadiem.

Uz augšu