/nginx/o/2019/01/26/11743046t1hefef.jpg)
Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets Latvijas politikas vēsturē būs īpašs. To vada "Jaunā Vienotība", kurai pašai nav tik daudz balsu, lai saviem partneriem piedraudētu ar ministru kabineta gāšanu. Ja Kariņa partija valdību atstātu, joprojām būtu darboties spējīgs vairākuma ministru kabinets, stāsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Jaunā konservatīvā partija sola radikālas pārmaiņas tiesiskuma nodrošināšanai. Atlaižamo amatpersonu saraksti likti priekšā partneriem arī sarunās par valdības veidošanu.
Kandidāti ir vairāki - Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Jānis Bordāns, Tieslietu ministrs (JKP) norāda: "AT priekšsēdētājs atbilstoši pagājušās Saeimas lēmumam ir iecelts, bet tas nenozīmē, ka tieslietu ministram nekas nav sakāms. Tajā darba ietvarā, kas man ir kā tieslietu ministram, kā Tieslietu padomes loceklim, tajā es izskatīšu šo jautājumu."
Bordāns uzskata Bičkoviču par nepiemērotu tik augstam un atbildīgam amatam arī ņemot vērā Bičkoviča iespējamo saistību ar VDK.
Lietā, ko savulaik skatīja prokuratūra un tiesa, figurēja 83. gadā noformēta aģenta kartīte ar Bičkoviča vārdu un segvārdu "Raitis". Tiesā viņa saistība ar VDK netika pierādīta.
"Mans ieskats, ka tās situācijas, kas bijušas daudzu gadu garumā liek runāt gan par profesionalitāti un arī par faktoloģisko pusi. Ja parādās šie apstākļi, ka tas ir bijis okupācijas laika sadarbības fakts, tad es domāju pat šī aizdomu ēna, kam nenoliegsim ir arī pamats faktiskai ticībai šim apstāklim, tad ar to ir jārēķinās. Un ja man kā tieslietu ministram nav dotas pilnvaras iecelt, atstādināt, tas nenozīmē, ka man nav uzlikti pienākumi reaģēt uz to. Es to jūtu kā savu atbildību," raidījumam pastāsta Bordāns.
JKP gatavojas uzstāt arī par KNAB šefa darba izvērtējumu.
Bordāns uzskata biroja pēdējā laika rīcību par divkosīgu - par izmeklēšanas informācijas nopludināšanu pie atbildības saukts partijas biedrs Juris Jurašs. Savukārt lietā par agrākā ZZS Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa krāpšanos pats Straume nodevis ziņas premjeram, kura biroja cilvēki vēlāk pabrīdinājuši savu partijas biedru. Un šajā situācijā par informācijas izpaušanu neviens pie atbildības netika saukts. Tā vietā nepamatoti atlaisti izmeklētāji, kuri strādājuši ar Ilmāra Rimševiča un Rīgas satiksmes krimināllietu.
JKP kritizētā Valsts policijas šefa Inta Ķuža darba izvērtējumu veiks "KPV LV". Jaunais ministrs Sandis Ģirģens gan steigties ar atlaišanām negrasās.
"Es pateikšu uzstādījumus kā es vēlos redzēt darbu, viens no galvenajiem pricipiem, protams, būs strādāt efektīgi, pārskatīt rezultātus, plusi mīnusi un sāksim aktīvi strādāt. Un tad jau novērtēsim konkrētā laika posmā konkrēto vadītāju darbu un skatīsimies, kāda būs nākotne," skaidro Ģirģens.
Viens no Kariņa valdības smagākajiem darbiem būs skandalozās OIK sistēmas atcelšana. Tas arī būs KPV LV un viņu ekonomikas ministra Ralfa Nemiro uzdevums.
Jaunais ministrs Nemiro 12 gadus strādājis par juristu advokāta Pāvela Rebenoka birojā, kurš šobrīd aktīvi iesaistījies kompānijas "Olainfarm" akcionāru strīdos. Rebenoka birojs bija iesaistīts tiesvedībā, kur valsts vērsās pret Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu. Strīds bija par Privatizācijas aģentūras veiktu darījumu ar uzņēmuma "Grindex" akcijām. Šobrīd Privatizācijas aģentūra nonākusi Nemiro pārraudzībā.
Nemiro vērtēs arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola darbu.
Ar atlaišanām sola neaizrauties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Bet vismaz divām amatpersonām viņam būšot vairāki jautājumi.
Juris Pūce, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, raidījuma "Nekā personīga" pavēstīja, ka viņam būs sarunas ar atsevišķu iestāžu vadītājiem, tostarp, Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Koļegovu.
Mazāk konkrētības ir jauno izglītības un labklājības ministru plānos. Izglītības ministrija Kučinska valdības laikā aizsāka radikālas reformas. Jaunā izglītības ministre Ilga Šuplinska gan vēl tikai iepazīšoties ar saimniecību un konkretizēt plānus nespēj.
Līdz ar šogad gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām, valdībai būs jāvirza Latvijas kandidāts Eirokomisāra amatam. Arī par to valdības veidošanas procesā politiķi neesot sprieduši, bet līdz šim izskanējuši vairāki uzvārdi, jo gribētāju tikt nominētiem netrūkst. Iepriekš aktīvi apspriesta Danas Reiznieces Ozolas kandidatūra. Bet pēc ZZS izgāšanās vēlēšanās eksministres virzīšana amatam ir maz ticama.
Iespējams Krišjānis Kariņš varētu atkārtoti nominēt Valdi Dombrovski vai, piemēram, nacionālās apvienības biedru Robertu Zīli. Minēts arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna vārds. Katrā ziņā likumā teikts, ka komisāra virzīšana ir tiešs Ministru prezidenta uzdevums un pienākums, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
