Zemgales rajona tiesas tiesnesis Naglis noliedz sadarbību ar VDK

Daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem "čekas maisiem" publiskota interneta vietnē "kgb.arhivi.lv".

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Zemgales rajona tiesas tiesnesis Arnis Naglis noliedz sadarbību ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK) - sava vārda ieraudzīšana tā dēvētajos "čekas maisos" tiesnesim esot bijis liels un nepatīkams pārsteigums, ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA pavēstīja Naglis.

Tiesnesis apgalvoja, ka nekad un nekādā formā nav sadarbojies ar šo iestādi. Bez tam, sākot pildīt tiesneša pienākumus, viņa biogrāfija un dati tika pārbaudīti un viņš nevarētu ieņemt šo amatu, ja tiktu konstatēti kaut kādi ierobežojumi, uzsvēra tiesnesis.

No kartītē redzamās informācijas, tiesnesis secinājis, ka to ir sastādījusi persona, kurai bija pieejamas kaut kādas ziņas par viņu, piemēram, no Iekšlietu daļas pasu nodaļas.

"Adrese ir norādīta pareizā, bet ieņemamais amats nav pareizs, jo es nekad neesmu bijis tiesu izpildītājs. Vēl ir zīmīgs arī kartītē norādītais vervēšanas datums - 1990. gada 2. marts. Tas bija laiks, kad sākot no 1990. gada 20. februāra līdz pat 1990. gada 20. maijam biju darba nespējā, jo biju lauzis kāju, kura bija ieģipsēta un es nevarēju brīvi, bez kruķu palīdzības, pārvietoties pat pa istabu, kur nu vēl būt kaut kur ārpus mājas. Šo laiku es precīzi atceros tāpēc, ka šādas nopietnas traumas kā lūzumi un operācijas bieži neatgadās un paliek atmiņā, un tā gada 18.martā bija Augstākās Padomes vēlēšanas, kad pie manis uz dzīvokli ar "vēlēšanu urnu" atbrauca vēlēšanu komisijas pārstāvji, jo es uz vēlēšanām aiziet nevarēju un pieteicu nobalsošanu mājās," skaidroja Naglis.

Aģentūra LETA pārliecinājās, ka tā dēvētajos "čekas maisos" ir atrodama Nagļa aģenta kartītē, kurā viņam dots segvārds "Slaviks". Kartītes dati norāda, ka Naglis vervēts 1990. gadā. Medijos Nagļa vārds izskanēja tad, kad viņa vadītais tiesas sastāvs atzina, ka vēsturnieks Gatis Liepiņš publikācijā "Ogres kolaboranta slavināšana", nosaucot PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieku Vladislavu Laizānu par "kolaborantu", ir paudis nepatiesību un nodarījis morālo kaitējumu Laizāna dēlam un atraitnei. Zemgales apgabaltiesa šo Nagļa lēmumu atcēla.

Kā ziņots, 20. decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem. Paredzēts, ka no maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.

VDK interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks - kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos "čekas maisos" atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem, liecina aģentūra LETA apkopotā informācija.

Kopš dokumentu publiskošanas prokuratūra saņēmusi divus iesniegumus no personām, kuras vēlas pierādīt nesadarbošanos ar VDK, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūrā.

Latvijas tiesās laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam saņemtas septiņas lietas par sadarbības fakta ar bijušo VDK konstatēšanu, no tām izskatītas ir piecas un nevienā no tām sadarbības fakts nav konstatēts, aģentūra LETA uzzināja Tiesu administrācijā. 2015. gadā tiesā tika saņemta viena lieta, 2017. gadā divas, savukārt 2018. gadā šis skaits dubultojās un tiesā tika saņemtas četras lietas, no kurām divas jau ir izskatītas.

Uz augšu