Neparastas DNS formas atrašana un triboelektriskie nanoģeneratori - pasniegtas balvas par sasniegumiem zinātnē

Latvijas zinātnes balvu pasniegšanas ceremonija Latvijas Zinātņu akadēmijā.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Par 2018. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē atzīti 12 zinātnieku darbi teorētiskajā un lietišķajā zinātnē, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Par vienu no teorētiskās zinātnes sasniegumiem atzīts Kristīnes Salmiņas, Jekaterinas Ērenpreisas, Tālivalža Freivalda, Tura Selgas, Germaņa Sorokina un Jēkaba Krīgerta darbs, kas ļāvis cilvēka šūnās atrast neparastu DNS formu ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Līdz šim tā bija zināma tikai vīrusos un sausajā raugā.

Ar savu unikālo struktūru un iepakojumu šī nelielā DNS daļa (5%) normāli kalpo hromosomu sakārtotai telpiskai organizācijai šūnu kodolā. Pateicoties savai struktūrai, tā var veikt DNS transportlīdzekļa funkciju ģenētiskā materiāla regulārai tīrīšanai "no pārrāvumu atlūzām", rūpējoties par to veselīgumu.

Par izcilu sasniegumu atzīta arī kolektīvā monogrāfija, kurā pirmo reizi starpdisciplināri aplūkota 18. gadsimta Baltijas vācu teologa un literāta Gotharda Frīdriha Stendera personība un darbība plašā Eiropas apgaismības kontekstā. Monogrāfijas sastādītāja ir Māra Grudule.

Tāpat godalgots arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta veikums, pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniedzot aptverošu pēckara desmitgades (1944-1953) mūzikas norišu ainu uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona. Zinātniski izvērtēti ideoloģisko spaidu dēļ radītie zaudējumi Latvijas mūzikai, kā arī radošie sasniegumi.

Kā nozīmīgs sasniegums vērtēta arī Jāņa Krastiņa grāmata, ar kuras palīdzību pirmo reizi zinātniskajā apritē tiek ievadīti dati par 20. gadsimta sākuma arhitektūras mantojuma vietu un nozīmi Latvijas mūsdienu kultūrvidē.

2018. gada zinātnisko sasniegumu vidū iekļauta arī monogrāfija "Simtam pāri. Viedā Latvija", kuras galvenā redaktore ir akadēmiķe Baiba Rivža. Izdevumā apkopoti mūsdienu ekonomikas un sabiedrības kompleksa izpētes rezultāti un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai Latvijā.

Viens no gada sasniegumiem lietišķajā zinātnē ir jauna energoefektīva metode ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai uz metāliem, kuru izstrādāja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pārstāvji Ivita Bite, Guna Krieķe, Aleksejs Zolotarjovs, Katrīna Laganovska, Krišjānis Auziņš, Virgīnija Vītola, Krišjānis Šmits, Larisa Grigorjeva, Donats Millers un Linards Skuja.

Latvijas Universitātes un SIA "Tilde" speciālisti Mārcis Pinnis, Rihards Krišlauks, Matīss Rikters, Roberts Rozis, Raivis Skadiņš, Valters Šics, Artūrs Vasiļevskis, Andrejs Vasiļjevs, Juris Borzovs, Jānis Zuters izstrādājuši jaunu neironu mašīntulkošanas tehnoloģiju, kas balstās neironu tīklu dziļās mašīnmācīšanās metodēs un ir īpaši piemērota tulkošanai latviešu un citās mazākās valodās.

Rīgas Tehniskā universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes, Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorijas un Tehniskās fizikas institūta pārstāvji Andris Šutka, Kaspars Mālnieks, Artis Linarts, Linards Lapčinskis, Juris Blūms, Ilgvars Gorņevs, Vilnis Jurķāns, Astrīda Bērziņa, Māris Knite izstrādājuši konceptuāli jaunus nanoģeneratorus mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā. Triboelektriskie (nano)ģeneratori ir jauna veida ierīces, kas ļauj apkārtējā vidē esošo mehānisko (vēja, skaņas, svārstību) enerģiju pārvērst elektriskajā.

Par vienu no gada sasniegumiem zinātnē atzīta arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku Inas Baļķes, Guntas Resevičas, Vilijas Zeltiņas un Andra Zeltiņa uz augu vīrusu bāzes izveidota universāla vakcīnu tehnoloģija hronisku saslimšanu ārstēšanai. Zinātnieki no inficētiem liliju augiem ir klonējuši gurķu mozaīkas vīrusa apvalka proteīna gēnu, ievietojuši tā struktūrā fragmentu no stingumkrampju vakcīnas un izveidojuši universālu vakcīnu platformu.

Tāpat atzinību izpelnījies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes zinātnieku Vadima Parfejeva, Unas Riekstiņas un Lukasa Sommera pētījums par perifērās inervācijas lomu ādas brūču dzīšanas procesā. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka pēc traumas ap nervu šķiedru izvietotās mielīna apvalka šūnas (Švāna šūnas) migrē uz brūces rajonu un veicina brūces aizvēršanos. Šajā procesā Švāna šūnās notiek ievērojamas izmaiņas un tās iegūst cilmes šūnām raksturīgas iezīmes. Spriežot pēc izmaiņām aktivēto Švāna šūnu gēnu ekspresijas programmās, tās izdala brūces vidē dzīšanu stimulējošos proteīnus, kas sekmē citu ādas šūnu (piemēram, fibroblastu) dalību dzīšanas norisē. Šis atklājums paver iespējas turpmākiem pētījumiem par inervācijas lomu ādas un citu orgānu reģenerācijas procesos.

Uzteikts arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes un Dārzkopības institūta zinātnieku Dalijas Segliņas, Pāvela Gorna, Vitalija Radenkova, Laimas Liepas, Ilmāra Dūrīša, Ingas Pigiņkas-Vjačeslavovas un Evitas Zolneres darbs, kurā ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai. Iegūtie klīnisko pētījumu rezultāti ir ieguldījums jaunu, dabīgu barības piedevu ražošanā ar iespēju mazināt antibiotiku lietošanu, kas svarīgi bioloģiskajās saimniecībās.

Par sasniegumu zinātnē atzīta arī inovatīva procesa multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai izstrādāšana. Šo darbu paveica Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki Gaļina Dobele, Aleksandrs Volperts, Aivars Žūriņš, Lilija Jašina, Ance Pļavniece un Dmitrijs Djačkovs.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija sāka 2002. gadā. Šogad LZA zinātnes sasniegumu konkursam tika iesniegts 51 pieteikums.

Uz augšu