Ziņojums: Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 tūkstoši cilvēku saņemtu tikai minimumu (3)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veselības aprūpe. Ilustratīvs attēls.
Veselības aprūpe. Ilustratīvs attēls. Foto: Edijs Pālens/LETA

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā", kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos.

No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza "izkrītošo" iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Ministrijas piedāvātais jaunais finansēšanas modelis balstās uz esošā vienlīdzības principa saglabāšanu, proti, neatkarīgi no ienākuma līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma, tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Lai ieviestu visaptverošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, iecerēts valsts obligātai veselības apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, par vienu procentpunktu palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas arī tiem darba ņēmējiem, par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas vispārējā režīmā, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekiem, skaidrots ziņojumā.

Tāpat iecerēts valsts obligātai veselības apdrošināšanai pakļaut Latvijas rezidentus, kuri nodokļus maksā citos režīmos, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji.

VM priekšlikums paredz visiem apdrošinātajiem nodrošināt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, atsakoties no veselības aprūpes pakalpojumu dalījuma divos grozos.

» Viņķele rosinās pērn veiktās sociālās iemaksas attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem

Vienlaikus kopā ar minētajām izmaiņām iecerēts saglabāt iespēju, veicot maksājumu, valsts obligātai veselības apdrošināšanai pievienoties atsevišķām iedzīvotāju kategorijām.

Pēc ziņojumā paustā, lai ieviestu iecerētās izmaiņas, nepieciešams līdz 2019. gada 1. jūlijam veikt grozījumus vismaz Veselības aprūpes finansēšanas likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā, paredzot pārejas periodu līdz 2020. gada 1. janvārim.

Kā ziņots, no 2018. gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, šos ieņēmumus novirzot veselības aprūpes nozares finansēšanai.

Tomēr, kā iepriekš skaidroja Viņķele, tas patlaban nav attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem, tostarp mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem, patenta maksājumu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu