Šogad dzēsti jau 42 kūlas ugunsgrēki

Kūlas ugunsgrēks Spilves pļavās. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Neskatoties uz to, ka daļu no Latvijas vēl klāj sniega sega, šogad dzēsti jau 42 kūlas ugunsgrēki, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas.

» Iecavas novadā pusotras stundas laikā divi ugunsdzēsēji apdzēš četrus kūlas ugunsgrēkus 

Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku periods nav ilgs. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietu, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

Pērn veiktais pētījums liecina, ka iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni - bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.

VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas - daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

2018. gadā valstī reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas 29 ēkas.

Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18% vairāk nekā 2017. gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru platībā.

» Pagājušajā diennaktī dzēsti 19 ugunsgrēki; viens bojāgājušais

Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Pērn savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils, Lubānas, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi.

Savukārt Daugavpils novadā reģistrēti visvairāk kūlas ugunsgrēki - 111.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par kūlas dedzināšanu var piemērot naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro.

Savukārt par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Uz augšu