/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/06/14/16923430t1hd34c.jpg)
Jau vairāk nekā nedēļu ilgst raķešu apšaudes starp Izraēlu un Irānu. Šonakt cīņā iesaistījās arī ASV, raidot triecienus pa trim Irānas svarīgākajiem kodolobjektiem. Prezidents Donalds Tramps paziņojumā norādīja, ka tie ir pilnībā iznīcināti. Amerikāņu iesaiste Tuvo Austrumu valstu cīņā radījusi bažas, ka konflikts var pāraugt par reģionālu karu. Tam būtu neparedzamas sekas, kuru atskaņas sasniegtu arī Latviju, jo reģions ir īpaši svarīgs globālajai tirdzniecībai un tajā tiek iegūta aptuveni trešdaļa no pasaulē patērētās naftas.
Izraēlas un Irānas savstarpējā raķešu apšaude ir lielākais saasinājums abu valstu attiecibās pēdējo gadu laikā. Izraēla mēģina panākt, lai tās ciešākā sabiedrotā ASV, arī pagriež savus ieročus pret Teherānu, taču par to ceļ trauksmi eksperti, kuri norāda: ja ASV iesaistītos konfliktā, tas, visticamāk, pāraugtu par reģionālu karu.
Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu paziņojums agrā piektdienas rītā nāca pēc raķešu uzlidojumu sākuma. Jau vairāk nekā nedēļu Izraēla un Irāna apšauda viena otru. Miruši ap 260 cilvēku un vairāk nekā 1500 ievainoti.
Izraēla bija pārliecināta par savu militāro pārākumu, skaidro ASV kara izpētes institūtā. Izraēla karā pret Teherānas atbalstītajiem Hamās ir tos būtiski vājinājusi, iedragājot Irānas militārās pozīcijas reģionā. Pagājušajā gadā Izraēla un Irāna pirmo reizi tieši apšaudīja viena otru. Institūtā uzskata, ka tas vājināja Irānas pretgaisa aizsardzību un deva Telavivai pārliecību par spējām aizsargāties pret Irānas raķetēm.
Izraēla ir pārliecināta, ka Irāna grasās ražot kodolieročus. Lai to darītu ir vajadzīgs bagātinātais urāns. Bagātināšana notiek speciālās centrifūgās. Irānai tādu ir vairāk nekā 20 tūkstoši vismaz divās bagātināšanas rūpnīcās. Tas ļauj Teherānai bagātināt urānu daudz vairāk, nekā vajadzīgs civiliem mērķiem, kā to pamato Irāna. Valstī ir vairāk nekā 30 dažādi kodolobjekti un uz tiem Izraēla tēmē savas raķetes.
Bažas, ka Irāna var izgatavot kodolieročus pastāv jau sen. Bijuši dažādi mēģinājumi Teherānu no tā atturēt. 2015.gadā noslēgta tā dēvētā Irānas kodolvienošanās, taču trīs gadus vēlāk ASV no tās izstājās. Kopš tā laika Irāna palielinājusi bagātinātā urāna krājumus un sarunas par jaunu vienošanos tā arī nav notikušas.
Jau gada sākumā ASV izlūkdienesti paziņoja, ka Izraēla gatavojas uzbrukt Irānai. Martā dienesti nāca klajā ar informāciju, ka Irāna neesot pieņēmusi lēmumu izgatavot kodolieročus.
Izraēla veikusi līdzīgus uzlidojums pret citu kaimiņvalstu kodolreaktoriem arī pagātnē, piemēram, Irākā un Sīrijā. Tiek uzskatīts, ka pašai Izraēlai arī pieder kodolieroči. Stokholmas miera izspētes institūtā saskaitījuši, ka tās arsenālā ir pat 90 kodolgalviņu. Telaviva oficiāli to neatzīst.
Pēc uzlidojumu sākšanas, Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi izteica atbalstu Izraēlai, par spīti iepriekšējo mēnešu saucieniem pēc diplomātiska risinājuma. Atbalstu Izraēlai izteica arī G7.
Izreāla mēģina panākt, lai ASV iesaistītos cīņā pret Irānu, taču prezidents Donalds Tramps nav devis konkrētu atbildi. Amerikāņu medijs The Wall street journal šonedēļ ziņoja, ka Tramps ir apstiprinājis militārā trieciena plānu Irānai, taču nav devis rīkojumu to izpildīt.
Tikmēr amerikāņi jau ir palielinājuši militāro klātbūtni reģionā. Šonedēļ tā uz Arābu jūru pārvietoja vienu no saviem aviācijas bāzeskuģiem. Savukārt uz Eiropas bāzēm pārvietotas vairākas degvielas uzpildes lidmašīnas, lai vajadzības gadījumā atbalstītu operācijas Tuvajos Austrumos.
ASV kara izpētes institūtā norāda, ja amerikāņi iesaistīties konfliktā, tas, visticamāk, pāraugs par reģionālu karu.
Pētnieces pieminētais Bābelmadeba šaurums ir viens no svarīgākajiem jūras tranzīta ceļiem, kas savieno Eiropu un Āziju. Konflikta gadījumā šauruma izmantošana būtu apgrūtināta un bīstama, būtiski traucējot starptautisko tirdzniecību. Tas nozīmētu arī naftas cenu pieaugumu un apgādes traucējumus, jo Tuvajos Austrumos iegūst aptuveni trešdaļu no pasaulē patērētās naftas. Jau uzreiz pēc Izraēlas uzbrukuma sākuma naftas cenas piedzīvoja straujāko lēcienu vienā dienā pēdējo trīs gadu laikā.
Paziņojumā pēc uzbrukuma Tramps brīdināja Irānu: ja valstis nepanāks diplomātisku risinājumu, nākamie triecieni būs daudz graujošāki. Irāna tos nosauca par virspusējiem un norādīja, ka tiem būs tālejošas sekas.